Deep Purple ir forši opji! Pat par spīti baismajai Arēnas skaņu aparatūrai, kas brīžiem tik drausmīgi plosīja ausis. Nav jau vairs nekādi superstāri ar nenormālajiem līdzekļiem, kas ļauj vadāt līdzi savu aparatūru, ūber-skaņotājus un pieprasīt ekskluzīva ķīnas zīda tapsējumu savām telpām.

Iesildītāji šķiet pārsteidza visu klātesošo publiku, kas, lai kāda būdama, bija sanākusi klausīties labu "klasiku", nevis igauņu Z-scars un Ozola krustojumu. Un kāda velna pēc bija jāved no Igaunijas? Mums tak pašiem gana netalantīgu mūziķu!

Par publiku rumājot, visādi bija. Oldskūlie un jangskūlie, tēvi un dēli, tēvi un meitas un dažas mātes. Un pat vecāsmātes! Man blakus stāvēja tantīte ap 70, bet pie "Somke On The Water" lēkāja un dziedāja kā padsmitgadīga. Pašiem māksliniekiem mūsu publika noteikti ir medus maize, jo sen jau garām tie pārpildīto stadionu laiki un pašiem angļiem viņi šķiet jau skaitās miruši, turpretī visiem onkuļiem un tantēm, kas savā jaunība bija atdalīti no ārējās pasaules ar dzelzs priekškaru, tāds koncerts ir bez maz vai jaunības dienu sapņu piepildījums.

Un kur nu vēl šoks publikā, kas iestājās "ērģelniekam", sava solo laikā, uzspēlējot "Rīga dimd".