Pa trīs dienām esmu aizmirsusi visas tās vitāli svarīgās zināšanas, kuras pielietoju izvēloties vilciena vagonu - jāņem vērā vagonā valdošās vibrācijas, ne auriskās, bet tīri fiziski jūtamās, kā arī, protams, smaka - vagons kurš smird mazāk par pārējiem ir īstais.
Bet par spīti visām augstajām gudrībām nevar paredzēt situāciju, kad Torņakalnā blakus ierūmēsies kāds subjekts, kurš uzspēlēti mākslinieciski košļās košļeni un pār manu plecu tik cītīgi lūrēs manā grāmatā, ka pilnīgi gribēsies iebakstīt viņam acī.

Un, jā, pēc garas un izglītojošas sarunas ar Reklamamarket darbinieci, kuras laikā viņa paspēja piedāvāt biļetes uz visiem iespējamiem koncertiem, sākot ar Krisu De Burgu un beidzot ar Valēriju Meladzi, es nonācu pie secinājuma, ka šodien nesākās biļešu iepriekšpārdošana uz Björkas koncertu.
Tā lūk. Jāgaida vēl.