Interesants 18. novembris izvērtās. Par brīnumu izdarīju visu ko biju iecerējusi.
Sanāca pavazāties pa veco rūpnīcu rajonu, visas tās mājas tik skaisti pussabrukušas, aizauguši ceļ, žēl ka sajūtas nevar ierakstīt tā pat kā mūziku, varētu kādreiz aiziet tur pafočēt, bet nedaudz bail saskrieties ar kādiem nebūt narikiem, viņiem arī patīk vecas, nosacīti pamestas rūpnīcas. Zvana telefons. Kur tu vazājies, bērni jau sen gaida! Lieki skaidrot, ka es apbrīnoju padomju laika atstātās liecības, tā pat nesapratīs. Vēl pakavējos pie vecās bumbu patvertnes, nez vai tur varētu ielīst, bet izskatās labi uzturēta, logi nav izsisti, durvīm rokturi veseli... laikam aizslēgts...

Jāiet izrakt "Dekamerons" kaut kā projām dot negribas, pašai vēl av sanācis tā nopietni palasīt, bet draugiem jāizpalīdz, vēl vajadzētu savākt papīrus ko gribu ieskanēt... bet diez vai sanāks pārāk daudz to papīru...