| |
[Aug. 20th, 2017|02:47 am] |
|
jā, mēs abi dzērām, viņš bija pie stūres, es nebiju piesprādzējusies, un, kad avarējām, tas, kas bija bērnu sēdeklītī, bija uz vietas beigts, viņš palika ieslodzīts sadauzītajos dzelžos, viņu izzāģēja glābēji, savāca ģimene, viss samērā čiki, mani trieciens aizmeta sazin kādos brikšņos, kur mani atrada marodieri, vēlāk, daudz vēlāk kāds tomēr izsauca ātros, varbūt paši marodieri apžēlojās, varbūt marodieri aiztinās un vēlāk mani jau komā atrada kāds cits un izsauca ātros, mani atreanimēja, vēlāk rehabilitējos, tā notiek ar tūkstošiem cilvēku, nekas īpašs.
Darbs mani saveda ar tv raidījumu Voice, kur ļautiņi dzied dažādas populāras dziesmas, un tā es uzdūros dziesmas video, kas izstāsta visu, kā bija - jo kamēr visādi indī šmindī ir dievīga mūzika, tikmēr popsa vārdos un komiksos vienkāršos kā kartupelis izstāsta visu, kā ir. Dažreiz es pastāvu pie sava kapakmeņa un druscīt apraudu sevi, tad dzīvoju nost tālāk. |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2017|02:29 am] |
|
Es esmu govs. Stāvu pļavā, gremoju zāli, skatos ar milzīgām, naivām, pastulbām acīm, gremoju zāli. Gremoju zāli. Apkārt mežos vilki trenkā zaķus, mežacūkas ved pastaigā sivēnus, mežabrāļi un partizāni kaut ko šaudās, meitas pin vainagus un puiši ved pieguļā vai kur tur zirgus, debesīs lidinās un briesmonīgi kaujas pūķi un vēl visādi teiksmaini nedzīvnieki, es gremoju zāli. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2017|12:43 pm] |
|
Tidal locking tomēr ir baigā štelle.
Šeit es biju kaut kāds puika, Manilā - seksī zaķis un viss pasaules mīļums un maigums, šeit atkal kaut kāds puika. Nošķirtas puses, kas nekad nesajaucas. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2017|12:32 pm] |
|
Esmu dedzīga soy sauce nation atbalstītāja. |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2017|11:32 pm] |
|
Dilonis. Prāta dilonis tas ir nevis šizofrēnija. |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2017|01:02 pm] |
|
kur es atrodos savā hormonālajā ciklā? gribas saldumus, pat treknas, krēmainas kūkas. kāpec gan vēl. |
|
|
| we know |
[Aug. 16th, 2017|11:51 pm] |
|
Sienu savu bērīti steliņģī pie veikala, kaut ko pie sevis aizsapņojusies, ar acs kaktiņu redzu veikala apsargu un kaut kādu riktīgi nodzertu purnu kaut ko šušināmies. Bomārs aiziet prom, pēc brītiņa apsargs pienāk pie manis un saka: "Bet ko lai citu dara, ja man augustā nav nevienas brīvas dienas." |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2017|08:37 pm] |
|
Cik lapseņu ir vienā pūznī? Simts? Jo es pamazām pa vienai vien esmu tieši vai netieši piebeigusi kaudzi zumošo lidoņu. Man laikam ārpusē tieši pie loga kaut kur ir pūznis, un tās pa kaut kādām šķirbām iekļūst istabā, tirinās man blakus un lien man virsū. Pagaidām neviena nav iedzēlusi. Vienu pat izķeksēju no paduses, vēl vienu - no matiem, un neviena neiekoda. Man vispār nekad dzīvē nav iekodusi ne lapsene, ne bite, tāpēc nemaz nezinu - ja nu man ir alerģija un es no kodiena būšu pa galam? Tā nu īpaši uzmācīgas nabadzītes klapēju nost, bet tās, ko nenoklapēju, pašas kaut kā pamanās nobeigties - vai nu atsitas pret loga stiklu vai apsvilst pret lampu, vai vēl kaut kā citādi. Sākumā mēģināju ķert krūzītē un laist ārā pa virtuves logu, bet tā izrādījās visnotaļ sīzifiska izklaide. Šitas logs ir tāds vaļā netaisāms un nekustināms, nezinu, kaut kas jāizdomā, kā lai izdara tā, lai viņas nelido istabā. |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2017|05:51 am] |
|
Man uz pleca sēž runātīgs papagailītis. Ik pa laikam es viņam paglaudu cekulu un prasu: "Nu, ko tad es tagad nemāku?" vai "Ko tad es tagad daru nepareizi?" vai "Kas man tagad izskatās nesmuki?" vai "Ko es atkal nezinu un nepareizi uzminu?" vai "Par ko man atkal jākaunas? vai "Stulba lose, jā, protams, bet kā/par ko/afshagknahhvz tad tieši šobrīd un vēl arī foreverandever stulba?" vai vienkārši "Ko vēl tu tādu riebīgu par mani vari pateikt?" Un papagailītis-mīļumiņš arī klāj vaļā. Viņam pēc atbildes kabatā nav jālien. Vārdu krājums viņam plašs, prāts ass, pats mūžam uzticams un asredzīgs - zini, ka nepievils. Kaut kādi ierobežojumi viņam gan arī ir - piemēram, arī uz jautājumiem "Ko es māku?" vai "Kas man sanāk?" vai "Vai man šis izskatās jauki?" vai "Drīkst, es brītiņu nejutīšos kā stulba lose?" viņš vienalga klāj vaļā, ko es nemāku, kas man nesanāk, ka es kaut ko esmu uzminējusi nepareizi, kas man izskatās debīli un cik es pati esmu debīla. Tāpēc esmu iemanījusies otrās grupas jautājumus uzdot spogulim nevis papagailītim. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2017|11:01 pm] |
|
Jaunajā nemēbelētajā, bet tomēr jau mājīgajā dzīvesvietā izmazgātās un izžāvētās drēbes uzreiz cenšos smuki salocīt un nolikt - lai arī tam piemērotu mēbeļu īsti vēl nav. Šoreiz man bija slinkums tās locīt, nometu uz gultas tāpat. Tagad skatos uz omulīgo drēbju mudžekli uz gultas - tāds mancave (bet kāpēc to jāsauc par mancave, kāpēc ne par humancave vai vienkārši cave) - komplektā cepti kartupeļi nevis bezglutēna pārslas ar keilu un spinātiem vai ko tur daiļām dāmām jāēd - dzīve ir skaista. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2017|05:25 pm] |
|
Tā dēvētais runners high lielākoties ir mīts. Vismaz skriešanas laikā mani tas piemeklē ārkārtīgi reti - un vēl kā klasisks high (bet būt ir bijis, tā ka jā - tas eksistē), toties bieži piemeklē nevis runners high, bet tāds kā post-run high nē post-run clarity, post-run citreiz pat serenity. Lūk, kāpēc ir ļoti vērts skriet, starp vēl čupu citu iemeslu. |
|
|
| n_komentārs |
[Aug. 15th, 2017|06:07 am] |
|
Cik dziļi iezāģēt galvā var ar pareizu mīlēšanu? Vai tikpat dziļi, cik ar nepareizu mīlēšanu? Galvenais ir mīlēšana, bērni, - pareiza vai nepareiza - tas jau mazsvarīgi. Ar mīlēšanu var tālu tikt. Ar mīlēšanu var daudz panākt. Utt. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2017|06:25 pm] |
"What does it feel like being possessed by a spirit?" Zevrans vaicā Vinnas tantei. Atbildam Vinnas tantes vietā:
Tas ir tā, it kā galvā būtu izurbts caurums, pa kuru sūcas laukā smadzeņu masa. Tu guli viss tāds vājš un ne uz ko nespējīgs, sāpēt nekas nesāp, bet jūt to caurumu galvā, jūt, kā masa sūcas ārā no galvas un atstāj tevi. Vēl ir sajūta, ka kaut kur galvā ir vēl kāda plaisa, bet, jā, tas caurums. Tikai tas nav izurbts ar urbšanu, bet iešauts caurums. Es pat zinu, kad - nē, nu datumu un laiku nepierakstīju - tas bija kaut kad 2016. gada februārī -, bet pašu momentu spilgti atceros. Saka jau, ka savu lodi nedzird, un es savējo arī nedzirdēju - tā tikai nozibsnīja man gar acīm kā viena sekunždaļīga, vismaz tajā brīdī pilnīgi nesaprotama bildīte -, un ar to momentu droši vien viss arī sākās. Un domā - varbūt man tiešām ir iešauts galvā, es mirstu, un šīs ir mirstošu smadzeņu uzburtas pēdējās murgainās halucinācijas, kas šķiet velkamies bezgalīgi, bet ptiesībā ilgst tikai kādu sekundi. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2017|02:05 pm] |
|
Mana mīļākā mazo gulbīšu deja. Un vispār šausmīgi mīlu mīlu mīlu šo albumu. Vai es nelietīgi valkāju svēto vārdu "mīla"? Nē, jo ja kaut kur pasaulē eksistē mīlestība, tad tā ir šajā albumā. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2017|11:25 am] |
|
Varbūt man arī vajadzētu iemācīties spēt vēlēt ļaunu - tā riktīgi, ar visu sirdi. Nīkule - nespēju vēlēt ļaunu pat cilvēkam, kas man iepisa pa pauri. Es turpinu gribēt draudzīgas attiecības ar cilvēku, kas man iepisa pa pauri, jo viņam manās acīs nav uz pieres ietetovēts uzraksts "pa pauri pisējs" - viņš ir vēl viskautkas pārsvarā afigenna foršs. Go East fucker un mācies kārtīgi nīst kā īsts vecis nevis tikai piktoties kā sissy. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2017|10:27 am] |
- Vakar pālī nopisos.
- Ar ko?!
- Ar riteni. |
|
|