|
Jul. 16th, 2012|07:33 pm |
Mūsmājās pēdējās dienās ir topā briesmonīgi bargi aurojot izbļaut pavēli "Miedziņš!"
Vispār jau mans vīrs lieliski zina, ka miedziņš ir gan tie sūdi acu kaktiņos, gan miegošanās, gan tas, ko bērniem vakaros velk pele, gan arī sievas bērnībsdienu pirmsgulētiešanas TV raidījuma varonis, un ka miedziņš vispār ir baigi mīļš vārds. Bet vienreiz viņam laikam kaut kas sajuka, un vai nu "Vietā!", vai "Guli!" vai "Vietā un guli!" vietā (vārds vietā) vīriņš kādam no suņiem aizkaitināts uzbrēca "Miedziņš!". Tas bija tik aizkustinoši un smieklīgi, ka mēs ilgi nevarējām rimties zviegt, un tā nu tagad mums ir mode bargi aurot "Miedziņš!" gan uz suņiem, gan vienam uz otru. Vīrs pat gāja vēl tālāk, un autoritatīvi paziņoja, ka, ja mums kādreiz būs vēl viens suns, tad noteikti saukšot šo Miedziņš. Rausis tak arī ir vīra dots vārds - sākumā bija gribējis Ķēmrausi (vai kā nu kuro reizi viņam to sanāk izrunāt), bet es ieteicu saīsināt uz Rausi. |
|