scriba librarius

19.10.14 20:48
drošs paņēmiens krāsu atpakaļieslēgšanai: saņemties, velnsparāvis, un tomēr izvilkties ārā paskriet, štrunts par biezo krēslu un tad tumsu. parciņā gan nevarēju neatcerēties vakarnakts lektīru, kur tukls sievišķis iet skraidīt pa parku tumsā, un turpat viņu arī nozūmē. bet, mūsu parciņš bija pilns pļērcošu pīļu, ļepatojošu suņu un visādu pastaidznieku. un es pat gandrīz nesaliju, ietrāpīju uz brīdi, kad tik tāda migla laidās lejā. lapas tik košas tai pelēkumā zem kājām, gandrīz žilbinošas. caur pelēkumu pelēkdzelteni žilbinošas.
un nu man ir primitivo, skatāmkrimiķis un raibs adīklis. un es nestrādāšu šovakar neparko. vot nestrādāšu un viss.
1 raksta ir doma

16.10.14 02:24
bet svētdien es nopirkšu burku lāceņu zaptes un tās burkas sabiedrībā lasīšu Nesbē. pirms tam paskriešu. vai arī aizbraukšu uz jūru. Nesbē un lāceņu zapte, kāds lielisks plāns.
2 raksta ir doma

14.10.14 04:23
ja es no scriba librarius vai lemur catta pārdēvētos, piemēram, par lepusculus caliginosus mutabilis, vai man izdotos kļūt par dienas dzīvnieku? kāpēc man diennaktis metas riņķī arī tad, kad nav neviena paša ārēja traucēkļa, ko varētu minēt par iemeslu, cēloni vai aizbildinājumu? droši vien suga nepareizā. vai vārds nepareizais? varbūt turpmāk sauciet mani par cīrulīti (alauda arvensis), un es jums šai stundā plivināšu spārniņus, spirgti modies un posdamies brokastīm, nevis tāds mēreni murgains, nakts darbu dunas pārņemts un tikko ieturējis brangas vakariņas(?). a? nē, nopietni, vispār es gribētu būt pa dienu nomodā.
ieteikumi ir?
7 raksta ir doma

10.10.14 13:18
jaunumi dūcoši sīcošo radiatoru frontē: tagad ir vienkārši auksts. kluss un auksts. un tagad mani ienīdīs visa māja, jo izskatās, ka tas, kurš nogrieza sūknim jaudu, ir pārcenties. un, nē, šai namā nav automātikas, kas pieskaņotos atmosfēras temperatūrām vai diennakts laikiem. te atnāk Ļoņa, vai kā nu viņu sauca, un ierubū rubiļņiku. ha. vakar man bija par skaļu un par karstu. tagad par klusu nav, bet par aukstu gan. velns. cik sarežģīta ir mītnes maiņa.
2 raksta ir doma

10.10.14 09:53
es tagad zinu vēl vienu laimes formu: tieši pulksten 9.39 radiators apklust. jau piecpadsmit minūtes tajā, kas nu šķiet brīnumains, brīnišķīgs klusums pēc trejām diennaktīm nepārtrauktas dūkoņas iz siltumķermeņa.
jocīgi, ka vienmuļa, paklusa, taču nepārtraukta skaņa var būt tik tracinoša, gandrīz nogalinoša.
ak klusums, kā tu man patīc!
0 raksta ir doma

5.10.14 04:57
ak šī Rīgas dzīve, ak kā man patīk šī jaunā Rīgas dzīve, tikko no dančiem pārtakšojos, guļu vėkšpēdus un mēģinu mazliet atpūsties, citādi nav spēka aizmigt. organisms totāli apstulbis pēc (laikam) divarpus nedanču gadiem: dabūt sākumā trīs stundas kā iesildīšanos un tad dažas dienas vēlāk -astoņas nodancotas stundas gandrīz bez pauzėm. interesanti salīdzināt, kopš es skrienu, organisms visu dara citādi un uz visu reaģē citādi. ir tik neaprakstāmi labi griezties, lekt un virpuļot, pēkšņi ir tik viegli, nē, pēkšņi ir tāds vieglums, un nē, tam nav sakara ar dzīvsvaru. bet ja runājam par dzīvsvaru, slēdzu derības pati ar sevi, ka pēc pamošanās manis būs par trim kilo mazāk nekā pēc iepriekšējās pamošanās .
eh ja varētu izslēgt to džinkstoņu ausīs: galvā vienlaikus spēlē leiši un igauņi. baisi kakofonisks skaņas celiņš. ak mana nabaga galva, nē, ak manas nabaga kājas.
0 raksta ir doma

27.8.14 01:51
iemetu aci iekš endomondo: man šodien, izrādās, bija jubileja - 150. vorkauts šitamajā sistēmā. laikam tam par godu jāiet iekrāmēt sev vēl viena saldējuma porcija, jā, jā.
0 raksta ir doma

miteklis lemuram
18.8.14 12:51
mīļā ciba, tu esi visgudrākā. pastāsti man, mīļā ciba, kā Rīgā pareizi var atrast īrējamu dzīvokli.
tādu labu, ne neprātīgi dārgu ar trejām nelielām istabām (vai divām nelielām un vienu lielāku). Daugavas labajā krastā, vēlams. a? kā to dara?
vairākos paņēmienos mēģināju skatīties iekš tā ss.lv, bet man piemetās bezcerība un depresija: tur piedāvā vai nu par miljonu, vai arī kaut ko šausmīgu ar visām padomjlaika mēbelēm un tepiķi pie sienas.
saki, ciba, kur un kā man meklēt dzīvesvietu?
9 raksta ir doma

MAS
12.8.14 18:15
brūnkrūtainais ezis.
"Nelabvēlīgā vidē var kļūt neiecietīgs un pārāk jūtīgs." vovo.
1 raksta ir doma

9.8.14 00:34
tāda rūsa un tādi siseņi. ļoti augusts. pērkoni pēdējās dienas staigā apkārt un gāž lietu lejā visur, arī nieka padsmit kilometru attālumā, tikai pie mums nekā. (nē, man nepatīk laistīt dārzu, sevišķi, ja tas jādara katru vakaru.)
un, kad tie pērkoni staigā apkārt, tad man deniņus ieķīlē skrūvspīlēs. un tas man nepatīk nemaz, nemaz. bet pērkoni patīk. un tie brīži, kad no skrūvspīlēm izlaiž. šovakar pat paspēju izskriet. vakar nospriedu, ka ar visu skrūvsolu paskriet nevarēšu. nē.
un tieši tagad, kad rakstu, ārā ceļas vējš. aha, un deniņus atkal sāk spiest. varbūt būs par rūsu nopietnākas iluminācijas. vai staigās tik apkārt. ja sūcēji mani ar snuķiem nedurstītu tik nežēlīgi, varētu gulēt šūpuļtīklā un skatīties, kā plaiksnās. nu, kamēr rūsa, nevis kas nopietnāks. (bet tie dīcošie, snuķainie man kož pat plakstiņos.)
un vēl ir piekusums. bija plānots, ka šodien darbu pabeigšu un tad elpu atvilkšu. tā dziļi. bet nekā. tak piekusums ir tāds, ka elpa jāvelk gribi vai negribi. tik nevar saprast, vai piekusums ir no pārāk daudzām tekstā nosēdētām stundām vai no pērkona, kas nāk un neatnāk.
iziešu atkal laukā paskatīties, kur un kā uguņo.
0 raksta ir doma