- 4.2.10 15:39
- pilla liepas galotne aiz loga ar spilgti sarkaniem un uzpūstiem spārnotiem bumbuļiem, tikai, kamēr šie tup, spārnus redzēt nevar. tik resnus, tik spilgtus un tik daudzus sarkankrūtīšus atceros redzējusi vien kaut kādā mazmazā izmērā - plikie ceriņkrūmi pie dzimtā miesta kultūras nama bija raibi, un sniegs tais atmiņās ir pāri galvai.
bet zvirbuļi gan krūmos šodien trokšņoja ar tekstu pavasariop, kā te nesen rakstīja chimera.
un māti tūlīt laidīs ārā no slimnīcas.
priecīgs prāts. viss atkal rādās labi. cik vienkārši. - 3 rakstair doma
- 4.2.10 15:56
-
Oi, māte bija slimnīcā? Oi, turu īkšķi.
Re, es ar pēc sarkanās krāsas dabā noilgojusēs. Jau tagad priecājos, ka nākamnedēļ Salā atkal varēšu redzēt sarkanos ābolus sniegā, bārbeles un vēl nez kādus sarkanaugļu/ogu kokus/krūmus, ko atceros no kāda sena janvāra. - Atbildēt
- 4.2.10 17:31
-
un vēl jau tur būs zaļš: efejas, efejas pār visiem mūriem.
- Atbildēt
- 4.2.10 17:54
-
un izcīni sev istabu uz ūdeņiem. tad tev būs saulrieti. un visi tie krāsainie mākoņi.
- Atbildēt