scriba librarius

8.5.07 00:41
Šorīt mans deguns divreiz pa piecām reizēm pārliecinoši ziņoja, ka dzīvoju pareizajā vietā. Gāju no mājas uz banku, un mans laimīgais ožas orgāns saskaitīja, ka šajā septiņu minūšu ceļā ir piecas ievas - nevis šādi tādi krūmeļi, bet kārtīgi koki ielas malā. Gāju turp un piecreiz apstājos, alkatīgi raujot smaku nāsīs. Nācu atpakaļ un atkal tāpat.
Virtuvē uz skapja vāze ar zariem - tomēr beigtām ievām smarža drusku citāda. Un upmalā, kur krūms pie krūma, atkal citāda, sajaukusies ar pavasara dūņu un mālu, un miglainuma, un vēsuma, un pēclietus, un zivju, un alkšņu, un garām skrējuša slapja suņa smakām kopā.
0 raksta ir doma