oi, jo!
un man kā reiz beidzot brīvdiena!

mest santīmu, vai kā?
vai arī stundu-divas padejot pie anglikāņiem, un tad teleportēties uz deglava ielu.

Transportēties pagrūti, jo no Anglikāņiem līdz Pāvila baznīcai, kuras pakājē ir Jota, paliels gabals, un sniegā kājas slīd katra uz savu pusi.
Ja nolem transportēties, paturi prātā, ka Anša danči reāli iet vaļā kādu pusstundu vai minūtes divdesmit vēlāk (atvaino, ja to zini; es laikam nepazīstu tavu necibas formu).

Prātīgāk tomēr mest kapeiku.
Senajos (kas sākas laikus) labāk būt no viena gala līdz otram. Jo sāk ar kaut ko vienkāršu, tad pieliek dažas dejas klāt, un atkal sāk no pirmās, lai būtu vieglāk iegaumēt tūres utml.
Un pagājušie senie arī gāja gandrīz līdz vienpadsmitiem.

ai, būs grūti izvēlēties.

Ansim tak pašam savas deju telpas - ko ta šis kautkurellēratā spēlē?

Vai tad Anša vijoļšķūnis ir mazāk ellēratā? Bet Jotā notiek jau otro gadu (vai trešo, man ir hronogrāfiskā idiotija). Varbūt viņš sargā savu smuko grīdu, kas pie niknākas kāju piesperšanas var ielūzt? Un vijoļšķūnī telpa ir stipri mazāka par Jotas zāli.

Atkarībā no kuras puses skatās :)
Bet man ir viena problēmiņa ar tiem dančiem: man tie dikti patīk, šo to es pieprotu, taču man ir disenes kompleksiņš - ko es tur viens slienains vecis iešu luncināties gar jaunām meitām, tas tā aizdomīgi izskatīsies. Labāk tur doties ar deju līdzzinātāju, pie kā pieturēties nedrošos brīžos..

1. tu mani nosauci par vecu (jo mēs esam viena izmēra)
2. tev ir tas ērtais dzimums, kurš var iet un izdarīties, kā grib. nu, grib un kādu lūdz, negrib un nelūdz, un lepni sēž un noskatās.
3. vai tev nav līdzzinātāja?

1. tu mani nosauci par vecu (jo mēs esam viena izmēra)
- man bija uzsvars uz viens!
2. tev ir tas ērtais dzimums, kurš var iet un izdarīties, kā grib. nu, grib un kādu lūdz, negrib un nelūdz, un lepni sēž un noskatās.
- tajā formātā šim dzimumam neērtības rada, tas, ka lepni sēdēt un noskatīties ir nevietā un nelaikā, jo ja negribi un nelūdz, tad tu esi nepareizajā vietā un laikā .
3. vai tev nav līdzzinātāja?
- droši vien, ka būtu, ja vien veiktu rūpīgu skautingu (tālruņa grāmatiņas vētīšanu) un uzstājīgu aģitāciju. taču tādai neatlaidībai vēl neesmu gatavs :(

nu, ēēēē, ja jūs, godātskungs, apmierina lemura sabiedrība... mana deju karte vēl nav aizpildīta, pareizāk, nav ne jausmas, vai mans pastāvīgais deju partneris rītvakar dosies diet.
(tā, tagad neievēroju, 2. punktā minēto lomu dalījumu pa dzimumiem)

attiecībā uz sabiedrību neesmu pārāk cimperlīgs, ja vien visiem patīk tas, ko kopā dara.
Bet kā tev ar sarežģīto, konkurējošo izvēli? Tie "menueti" laikam prasa iepriekšējas iemaņas. mani valša un sambas kursi reiz man beidzās pēc 4. nodarbības, kad nespēju tikt līdzi iesācēju grupas tempam jaunu soļu apguvē.
Bet ar Ansi un Oskaru esmu kopā dziedājis daudz, tos es zinu, tur man man būtu drošāk.

vispār tie "menueti" ir vienkāršāki par polkām, jo pagaidām tur nevienam neliek sevišķi pareizi kājas tirināt, ka tik pagūst savas tūres izstaigāt un vijas izpīt.
bet, ja man būtu "pienākums" palīdzēt starro atgriezties pie tūdaliņiem, izvēles grūtības atkristu. iet uz Jotu un miers.

sacīts - darīts

hei, kā bija?

tas tak tikai šovakar!
pēc pāris stundām man būs iespējas nobradāt kāju īkšķus nepazīstamam cibiņam (kurš gan apgalvo, ka mani drusku pazīst).

apžēliņ. daži ir bezcerīgi. bet man arī visu laiku liekas, ka šodien jau ir vismaz trešdiena: laiks šeit ir kaut kāds ciešāk sapresēts.
laimīgi dieti!

pāldies.