scriba librarius

21.4.09 15:32
Šorīt aiz logiem rosījās brigāde un uzlika trīs jaunus soliņus ar skatu uz jūru. Un katedrālē kāds ilgi skaņoja zvanus. Jocīgi, ja kaimiņš ir vesela katedrāle, kas dimdina gammas, un tad atsevišķus zvanus vēlreiz un vēlreiz.
Bet tagad zem paša loga, muguru pret manu sienu atspieduši, sēž divi pavasarīgi žūpas, tin smēķus, dzer alu no skārdenēm, runājas un raugās jūras tālē.
Bet vakarvakarā bija turki. Un ir tik veldzējoši skatīties uz cilvēkiem, kam ir acis (ak, piedodiet ziemeļnieki). Kam ir acis un kas runā arī ar rokām. Un daudz skaistu līdzskaņu.
0 raksta ir doma