scriba librarius

2.3.07 05:14
Sasodīts, tas, kas jau pāris stundu grabinās pa palodzi, taču ir marta lietutiņš! Atklāsme! Marta lietutiņš! Pavasaris, pavasaris! Nu likšos uz auss un iežūžošos, iečabināšos, iegrabināšos pavasara miegā. Un viena no tīkamākajām būs doma, ka pa šo lietutiņu man nekur nebūs jāiet. Nekur, nekur. Pat no kalna šļūkt vairs nevarēs. Bet cita jēgpilna iemesla siltas alas pamešanai es neredzu. Čučiet arī jūs, dubļu peļķes un uzburbušās kupenas.
0 raksta ir doma