sapratu tikai merda

1. Tas nav sūds, šito izdirsa suns. (analogs teicienam par tiem pašiem vēžiem citā kulītē)

2. Viņš man gribēja iestāstīt, ka uts klepo.

3. Izķeip, zirgs, kamēr zālīte izaugs.

4. Pa dienu saka: "es to negribu", bet naktīs tērē eļļu. (tas par tiem, kas nestrādā pie dienas gaismas)

5. Šim nav smadzeņu tāpat kā lidzivij.

tagad var savilkt ar latīņu, paldies

nav kas no mesīnas izloksnes? (vai varbūt palermo, vai pat catanzaro)

Nav ne jausmas. Pierakstīju smukākos no sakāmvārdiem, kas iekļauti sicīliešu izcelsmes kanādieša Joseph F. Privitera grāmatā "The Oldest Romance Language". Viņš apgalvo, ka šos teicienus esot pārņēmis no kā tipa, kas dzimis Kastellamarē un pēc tam pārcēlies pāri okeānam. Vai un kā viņš izrīkojies ar rakstību, nezinu.

Tas ir, skaidrs, ka sicīliešu, bet neņemos droši apgalvot, ka tā tiešām ir Kastellamares izloksne. Autors pats to sauc par protosicīliešu valodu, proti, par senāko, labāko, bagātāko no romāņu valodām, kas līdz kādam 1900. gadam bija pasargāta no itāļu valodas ietekmes, bet aizjūrā emigrantu kopienās vēl ilgi tika pārmantota skaista un tīra.

tāpat arī sardīņi savu valodu uzskata par senāko un patiesāko

Vai zini šo lielisko sardu vārdnīcu?
(Var spiest uz burtu listes un lasīt cauri visus šķirkļus pēc kārtas.)
Iesaku mēģināt balsī izrunāt visus tos dubultos līdzskaņus neizmērojami garajos vārdos. Vēlams kompānijā. Jautrība garentēta.
Un trakums, ka saprast ir tik grūti. Man faktiski neiespējami. Ja līdzās sardu tekstam ir tulkojums kādā citā romāņu mēlē, tad vēl var saprast, kas no kā un kāpēc. A citādi pilnīga tumsa.
Vienvārdsakot, pilnīgi piekrītu sardiem, kuru valoda lemuriem ir visnepieejamākā.