Smuki, kā deja ar enerģijām, bet neiesaistītam pilnīgi neizprotami. Kas ar jums notiek treniņu procesā?

Ē, mēs tur esam visādi, proti, dažādas stīvuma un lēnuma pakāpes. Daži, kas ņemas gadus piecus, neizlaižot ne dienu, daži gadus trīs ar lielām pauzēm (piem. lemurs) un arī pavisam iesācēji. Siņji nav tikai dejošana, tas ir arī stipri brutāls purna atštaukāšanas paņēmienu komplekts. vot. Treniņi iet divas stundas. Vispirms visiem kopīga iesildīšanās, nu tāda palocīšanās, pastaipīšanās min. 20. Tad tie, kuri māk, turpina sildīties +15 min izejot piecus pamatsitienus/pamatsoļus. Tad tie, kuri māk, nodarbojas ar pamatformām. Bet katrs, kurš atbiris no šīm kopīgajam lietām, un vēlāk arī visi gudreļi, nodarbojas katrs ar kk savu. Un skolotājs iet pie katra un pamāca. Beigās pusstunda ir pāru vingrinājumi. Bet viss ir atkarīgs no tā, kas kuru reizi atnācis. Ja vairāk iesācēju un maigu sieviešu, tad māca arī lēnīgus ciguna vingrinājumus. Ja vairāk veču un to, kas nebaidās no klopēšanas, tad pāru vingrinājumi vismaz man beidzas ar zilumiem. Bet, galvenais: nevienam neko neliek darīt obligāti. Un katrs pats nosaka sev ritmu. Un skolotājs ir apveltīts ar humora izjūtu. Un vispār tur ir dikti laba sabiedrība (3/4). Un vecums no aptuveni 20 līdz aptuveni 65 gadiem.

gandrīz vai pievienoties gribas. Vai tur ir arī kāds tikpat iespaidīgas miesasbūves kā, piem., zobgale?

Pievienojies, pievienojies! Pirms gadiem četriem pieciem mēs tāds bariņš mēģinājām ņemties ar taiči, un tad mūsu skolotājs bija ļoooti iespaidīgs. Un tā nebija tikai muskuļu masa. Viņam bija teorija, ka apskaidrību un pilnību vienlīdz labi var sasniegt, ēdot bulciņas. Agrāk viņš arī reizēm uz siņji parādījās.
Ļautiņi ir visādi. Bet labākais pie mums ir tas, ka neviens uz nevienu īpaši nelūr un nevērtē kāju taisnumu, purna daili vai gurnu apkārtmēru, jo visi ir ļoti aizņemti katrs ar sevi (vismaz man tā liekas).

kas šis ir par cīņas veidu? kur ar to Rīgā nodarbojas?

Ai, atvaino, ka atbildu tikai tagad. Tas ir sjinji cjuaņ (hm, izruna pēc krievnieku modes). Starptautiski dēvēts par Xingyi Quan. Cik man zināms, vienīgais skolotājs Rīgā ir Jevgēņijs Podgornijs. Šī būšana ir lieliska un par laimi nav sakārtota un salikta pa plauktiņiem kā visi tie karatē un pārējie, kur (piedodiet, ja zaimoju) viss pakārtots sacensībām un jostu/danu iegūšanai. Ja interesē konkrēti, raksti uz daubentonia at delfi punkts lv. Vai sazinies ar zobgale. Viņa arī to piekopj.
Treniņi notiek arodenē Lāčplēša un Gogoļa stūrī divreiz nedēļā, un sestdienās Kalngales mežā. Bet vasarā trīsreiz nedēļā tai pašā mežā.

Paldies! :)
Tavi apraksti ieinteresēja. Būs jāpamēģina.