Ak vai, cik krāšņi, pārlasu jau pa trešam lāgam, un ar katru reizi aizvien labāk un labāk :)

Aha, īss, bet ļoti gaumīgs stāsts, kurā var ik pa brīdim atrast, pie kā aizdomāties. Šobrīd, piemēram, domāju par "sieviešu skeletu" dziļo semantisko nozīmi.

Izlasīju, ka jūrnieki cenšas dubultot skābekļa krājumus, ēzdami ne tikai saldumus, bet arī jaunus mežstrādniekus, kuri bija devušies glābt sievieti, kuru mīl.

tagad būs jāiet uz filmu, lai saprastu, kurš kuru ēd :)

ka tik mīl!
jaunkundz, jums pienākusi paciņa no tvīkstošiem aizjūŗu pielūdzējiem.
nosakait jele pieejamu un piejemamu vietu un laiku īsai relikta nodošanas proce&dūrai.

šitā ir poēzija vai aicinājums uz randiņu?

ak, randevū!… (blaukš)
klausoties frančus, es ģībstu, pardon, madmua… (blaukš, blaukš)

šitā ir šitā te, divinējošā īsprōza.
es esmu vien mess-in-Jah, labvēsts pastnieks un sapņu dispečers (blaukš)
[pospišīls ļudovījs nasmešīls]

uzliks kauko nesteidzīgu no despešmōdiem:
https://youtu.be/MeLTB36oZOY

man, tātacs, tikai prezents jānodod. immediētā futūrā. lūk, gaidu norādījumus: kur un kād. vislabāk Rīgā, tik ne šovakar, jo lemūru kontrabandas patriarham šodien aprit 82 – jābrauc apraudzīt.

ēēē, atraksti uz scribalibrarius@googlemail.com. tā būs vienkāršāk vienoties par kontrabandas nodošanu mūsu ķepās.

Vot, laikam tur arī bij anotācijas mērķis.

Gija Medina filmā tas varētu būt arī pilnīgi iespējams :)

lūk, lūk - kkāds postmodernais kino

Skābekļa badā nevajag smādēt ne jaunus mežstrādniekus, ne traku vīru vilcienā, ne nolaupītu ķirurgu. Un ūsas var uzkost saldajā ēdienā.