- histēriski par balto un auksto
- 26.9.13 01:39
- baisi. sniegs. man telefonā par fonu ir uzlikta laikapstākļu bilde, un, lūk, paskatos telefonā, a tur snieg pa visu ekrānu. šausmās izgāju no būdas skatīties, vai tiešām. nē, vēl ne. bet gaiss ir tāds tipisks pirmssniega gaiss. vai tāpēc tās dzērves šodien gāja pāri tādiem bariem? un tik skaļas.
un skrienot šodien pirmajos divos kilometros mežonīgi sala pirksti, un rokas tagad ir sausas, aukstuma un vēja aprautas. cimdu laiks, b.
tāpat jau tam cilvēkam nekad nepietiek un nepietiks, kā saka mans tēvs, kad runā par miršanu. saprotu, ka šī bija visu laiku garākā vasara, bet tik un tā, tik un tā es vēl negribu aukstu un baltu. - 3 rakstair doma
- 26.9.13 09:17
-
mani akal ārs neuztrauc un necepina, toties ar telpām psihiskā nesavietojamība.
- Atbildēt
- 26.9.13 11:50
-
tikko sīklemurs ar vieglu šausmu pieskaņu balsī stāstīja, kā tu jau strādā cimdos. tāpēc atkārtošu vēl un vēlreiz: eļļas radiators, eļļas radiators. tas ir tulkotāja labākais draugs (un ar skatienu noglāstu silto savu biedru tepat blakus). viņš nepūš bezjēdzīgu gaisu pa gaisu, viņš rāmi (un strāvu nemērā nerijot) smuki uzsilst un siltumu izstaro kā pienākas, un pašregulējas, pašizslēdzas, pašieslēdzas. un viņam sanāk tāds pats īstais siltums kā no krāsns mūrīša utml. vot.
- Atbildēt
- 26.9.13 12:06
-
Nuja, man jau ar tāds silts, eļļots biedrs kopš izgāšgada ir, tik man tā sildāmā telpa reizes trīs lielāka par teubūdas ustabeņu, ō, nu jau ir 17 grādi, tas tak kā pļažā. Laikam uz vecumu visa termoregulācija margarīnā sagājusi, ka nejūtos gana silta.
- Atbildēt