9. Janvāris 2017

• 9.1.17 05:42
• ja augšas kaimiņi tomēr izvelsies cauri grīdai/griestiem un piezemēsies uz mana rakstāmgalda, ko man ar viņiem iesākt? pēc balsīm un būkšķiem izklausās esam totālā pipelē. es vispār tak esmu iecietīgs zvērs, turklāt ar austiņām uz austiņām, bet nupat man sāk apnikt. laikam vienkārši nervi čupā, jo katru reizi, kad viņiem atkal kaut kas apgāžas, nokrīt, aizripo sevišķi skaļi, es salecos. un vēl man riebjas intonācijas, kādās viņi runā/bļaustās.
  jā, mīļais apakšas kaimiņ, es zinu, ka tu savukārt ciet no manis. ehh.
  pavaidēju, vieglāk palika. klusāk ne.
  nē, nu vismaz labi, ka viņi nav tik izdomas bagāti, kā lieliskajā viģikā, ko, šķiet, rasbainieks kādreiz postēja.
  tagad viens jau desmito reizi skaļi un vienmuļi atkārto "mani besī ārā". kā es viņu saprotu, mani arī besī ārā. bļaķ.
  
  (patiesībā es vienkārši nespēju pabeigt tekstu, kurš mani besī ārā vēl stiprāk.)
• 6 rakstair doma