21. Janvāris 2012

• mēs cēlām, cēlām un uzcēlām!
• 21.1.12 12:46
• uffff. pabeigts. un pat miegs pa virsu jau izgulēts. pagājušais gads nu patiešām ir cauri, re, taisni uz ķīniešu jaunogadu. nav nemaz tik slikts rādītājs, ņemot vērā, ka no aizpagājušā gada parādiem atbrīvojos tikai pagājušajā oktobrī. vismaz trīs pēdējos mēnešus esmu strādājusi drusku par daudz un mazliet par tālu aiz noguruma robežas. bet laikam nekad neiemācīšos novērtēt savus spēkus, rēķināties ar visiem neparedzamajiem apstākļiem utt. ja līdz šim vecumam pie īstenības apjēgas neesmu tikusi, tad jau laikam netikšu nekad. tāpēc atliek samierināties, nopūsties un zināt, ka līdzīgi murgu periodi būs arī turpmāk. un, spriežot pēc tā lokšņu daudzuma, kas ir pielīgts vai aizrunāts, būs noteikti. nu, nekas. tagad varētu beidzot ķerties pie mājas tīrīšanas, tad iet pretī ciemiņām un tad ar ciemiņām kopā uzcept olīvmaizi. pārvēršam ciemiņu barošanu par atrakciju virtuvē, ja itin nemaz nav bijis laika/spēka ēdamo sagādāt iepriekš. un vismaz viena katanas partija derētu pie vīna. jā.
  savāds vieglums iekšā, kad šitais saspringums ir atlaidies. bet mans kroņa numurs pēdējā dzīves un darba posmā bija aizmigšana pie zobārsta. krēslā, kamēr visi tie rīki bakstās un urbelējas pa mani. savdabīga pieredze: mosties no "platāk, lūdzu". ķīniešu jaungada apņemšanās varētu būt tāda: plānot diennakti tā, lai pie zobārsta krēslā ciet nemigtu. pie frizieres esmu ar mieru gulēt arī turpmāk (tas man gadījies daudzreiz).
• 12 rakstair doma