10. Novembris 2011

• 10.11.11 22:27
• ak. es, protams, zinu, ka skaudība ir nelāga lieta un tā... bet redz, kamēr kalevala baudīja Mustonenu, es mēģināju kompensēties.
  klausījos Iļģus un jau atkal domāju par to, ka pirms gadiem desmit un divdesmit konkrētie gabali skanēja atšķirīgi - proti, atšķirīgi cits no cita, a šodien skan visi uz vienu šniti. vai varbūt man ausu filtri nomaitājušies. un jau atkal: sentimentālais baudījums ir, bet muzikālā nav. un nav pat īsti interesanti. jo ir iepriekšparedzami. ak vai. tad jau interesantāk bija klausīties, ko cinkuss ar ar vietējo kori dara - vismaz iepriekš nevar uzminēt. un koris tāds priecīgs. lielākajai daļai pat bija sejas izteiksmes. un piekrītiet, tas pie mums ir retums.
  un galu galā un visā visumā sentimentālā daļa jau paliek. pat šāds tāds priecīgums no tā visa piemetās. taču ar uzsvaru uz 'šāds tāds'.
• 6 rakstair doma