17. Februāris 2011

• bejlerbejs un citi
• 17.2.11 10:26
• neciešu it kā zinātniskas grāmatas bez personu rādītājiem, rrrr.
  ot, sarakstīšu visus sultānus nepareizi, un pēc tam vainojiet Taivanu, nevis mani.
• 2 rakstair doma

• asie leņķi
• 17.2.11 11:26
• sūds par neesošiem rādītājiem un vardarbību, kas nav pacelta mākslas līmenī. visvairāk man patīk aizlasīšanās sāņus. lai arī pēc tam viss izbirst un aizmirstas. un tādus vai citādus faktus un vārdus rokā dzenājot, bieži iznāk uzdurties negaidītajiem pavērsieniem, hemmm, dzīvesstāstos. nu tādos pavisam pavisam neparedzamos. nu kaut vai stāsts par Kalabrijas bakurētaino zēnu Džovanni Dionidži Galēni. grasījās viņš stāties seminārā un kļūt par katoļu priesteri, bet viņu nolaupīja korsāri. un tad no galeru verga par korsāru kapteini, tad par sava bijušā saimnieka znotu. par Alžīras bejlerbeju un Tunisas atkarotāju. par vienu no dižākajiem osmaņu admirāļiem, par vienīgo, kas pēc Lepanto kaujas ar trīsdesmit kuģiem atgriežas Stambulā.
  vai viņš, pirātu sagūstīts un padarīts par vergu, varēja iztēloties, ka mirs 51 gadu vēlāk savā greznajā pilī netālu no Stambulas, nodibinājis Jaunkalabrijas ciemu un lielu savu bagātību daļu novēlējis mantojumā saviem kalpiem un vergiem?
• 0 rakstair doma

• tefteļa prieciņi
• 17.2.11 23:25
• lai arī šodien sev un pasaulei pierādīju, ka esmu sīks teftelis (© osama), un lai arī tam vienīgais attaisnojums ir tas, ka pilnmēneša priekšvakars ir mazo tefteļu zvejai īpaši piemērots laiks, es šodien biju arī varens varonis. ot!
  es pieteicos uz advancētiem turkiem, un tagad mācīšos par turku nodokļu maksātāju naudiņu. (kvēls paldies zobgalei!) un vēl es izpildīju savā mūžā pirmo turkmēles testu, un tajā bija tieši viena gramatikas kļūda, ot tā. nu, labi, tur bija arī daudz tukšumu, jo to, ko neesmu mācījusies, vienkārši atstāju tukšu. bet katrā ziņā mani prom neaizdzina.
  un nu man beidzot ir gaužām primitīva, taču, cerams, iedarbīga motivācija to valodu mācīties: panākt (un apdzīt) biedrus iekš grupas.
• 4 rakstair doma