scriba librarius

asie leņķi
17.2.11 11:26
sūds par neesošiem rādītājiem un vardarbību, kas nav pacelta mākslas līmenī. visvairāk man patīk aizlasīšanās sāņus. lai arī pēc tam viss izbirst un aizmirstas. un tādus vai citādus faktus un vārdus rokā dzenājot, bieži iznāk uzdurties negaidītajiem pavērsieniem, hemmm, dzīvesstāstos. nu tādos pavisam pavisam neparedzamos. nu kaut vai stāsts par Kalabrijas bakurētaino zēnu Džovanni Dionidži Galēni. grasījās viņš stāties seminārā un kļūt par katoļu priesteri, bet viņu nolaupīja korsāri. un tad no galeru verga par korsāru kapteini, tad par sava bijušā saimnieka znotu. par Alžīras bejlerbeju un Tunisas atkarotāju. par vienu no dižākajiem osmaņu admirāļiem, par vienīgo, kas pēc Lepanto kaujas ar trīsdesmit kuģiem atgriežas Stambulā.
vai viņš, pirātu sagūstīts un padarīts par vergu, varēja iztēloties, ka mirs 51 gadu vēlāk savā greznajā pilī netālu no Stambulas, nodibinājis Jaunkalabrijas ciemu un lielu savu bagātību daļu novēlējis mantojumā saviem kalpiem un vergiem?
0 raksta ir doma