scriba librarius
scriba librarius
scriba librarius - 25. Septembris 2008
25. Septembris 2008
- bīstamais rudeņa laiks
- 25.9.08 23:32
- "Ne kāda nīkoņa vieta un nediena, ne tas ūdens, ko tu dzeri, ne tā maizīte, ko tu ēdi, to padara, tā vaina no gadskārtu laika un no tā gaisa cēlusies. Es tev to magenīt iztulkošu.
Pavasarī un rudenī ir tas laiks jēls, ne stāv vienāži, drīz kūst, drīz salst, pūlevējš atvazā dūmakaiņu apniknotu gaisu, tās miglas, iz zemes sacēlušās, ir velganas, dzestras un mūsu krūtim riebīgas, tādu slimību gaisā tu ar tavām acim ne spēj atgidāt. Tu elpi ņem vienā stundā gan tūkstošām reizēm. Ar katru pūsmi tu iesaņem tādu nelabu vēsmiņu caur nāsim un caur muti, tas jestrums un niknums apsmok krūtis, pēc tas saiet ar tavām asinīm, atpūšanas metās grūtākas. Atkal ja tas apdūmakains auksts gaiss no āra tev aizņem, tavas asinis kupinās kā kupināts piens. Ir buls, bula laiks, kas no āra spiež; tavas asinis burbulē, kaist un verd. No turenes lecās visādas iekšīgas vainas. Jo vainīgs asins visas iekšas ievaino, tas uzplūst uz sirdi. Sirds lec, klukst un top žņaugta, edz, visu vājumu iesākumu!"
-
7 rakstair doma
- 25.9.08 23:59
- "Lūk, no turenes cēlās tās izbailes un kaulu aptērpināšana, kad tev kāds drudzis, kāds karsons jeb cita grūta liga aizspeŗ; tā pluta un āda, ar ko visi tavi kauli ir apmizēti, šī āda, es saku, ir kā izurbelēta ar sīkiem, sīkiem caurumiņiem, tā sviedru suta it kā caur kādām kāstavām tiek caur kāsta, kad tā āda sarāvusies no ārīga aukstuma, virsū šaudama, tad tā pārsviedrināšana speŗās, tad sviedru suliņa pa iekšu apstājās; tad nāk šausmas virsū, kauli krešās, auksts drudzis ņem tev rokā, kur nu sviedri atsūst, tur metās visās miesās kaitīgi apstātņi un dažādas vainas."
(Latviešu Ārste, 1768. gada tulkojums)
-
0 rakstair doma
Powered by Sviesta Ciba