scriba librarius

3.12.12 01:48
vakarnakt te redzēju lidojam lēnīgu drozofilu, ko pamodinājusi ābolu smarža, bet aizvakar pret sienu bakstījās paliels knaušveidīgais. bet tas nav nekas salīdzinājumā ar aukstumizturīgo zirnekli, kas šodien, izlīdis no pienācīgas ziemas slēptuves, moži staipīja kājas sirsniņmājā. bet tur tak zem nulles! varonis, nu. polārais zirneklis, ja. (tās ir vienīgās redzētās dzīvības formas četru diennakšu laikā, kaimiņus ir laimējies neredzēt. tikai gaismu logos. un dzirdēt suņus rejam, paretam.)
bet es tomēr neesmu ne polārais zirneklis, ne polārā mitrene un atgriezīšos pie radiatoriem un silta ūdens. pie ūdensvada un vannas, jā. klusuma deva ir uzņemta.
0 raksta ir doma