- 30.8.07 18:51
-
Visbriesmīgākā ir neuzticēšanās. Tā nokaltē visu. Nekad nezini, vai vēl būs iespējams salaistīt tā, ka atkal parādās kas dzīvs. Es negribu neko tādu rakstīt. Negribu nevienam neredzot mest priekšmetus pret sienu. Es negribu par to domāt. Izsūkt prātu ar putekļusūcēju.
Nezināšana ir tuva svētlaimei. Gribu atkal nezināt.
Pārfrāzējot zobgali: viss, izņemot treniņus, ir galīgā dirsā.
Un labi gan, ka noskaņojums ir tik svārstīga padarīšana.
Jāsakož zobi un jāgaida nākamā svārstība.