scriba librarius

12.9.12 13:30
tas, mīļie draugi, ko es iepriekšējās dienās un nedēļās uzskatīju par šausmīgu proproprokrastināciju, nebija nekas, varētu pat teikt, ka tā bija čakla strādāšana, ja šo iepriekšējo propropro salīdzina ar to, kas mani ir piemeklējusi tagad. jo šitā tagadējā ir komplektā ar drudžainu acu bolīšanu, nervozām roku, kāju un ausu kustībām un izmisīgiem pūliņiem izspiest no sevis "5 varenus teikumus" (©kalevala). nekas, nekas, ja jau es par to sāku vaidēt publiski, tas varētu nozīmēt, ka atrodos vien pussoļa attālumā no PAREIZĀS METAFORAS, ap kuru tos teikumus uzbūvēt. iešu pastaigāties, novērsīšu uzmanību, piemānīšu kaitnieciskos spēkus, un varbūt teikumi paši iebirs manā tukšajā galvā.
CD, šī savā ziņā bija vēršanās pie tevis!
0 raksta ir doma