scriba librarius

serbi un disleksija
10.4.12 14:38
gatavojoties ikotrdienas tradicionālajām šausmām serbu iestādījumā (teorētiski drīkst arī neiet, taču tev būs socializēties, tev būs socializēties!), izmakšķerēju no interneta viņu ēdienkarti, lai vēlreiz pārliecinātos, ka viss ir slikti. nonācu arī pie dzērienu sadaļas un, izlasījusi, ka draņķeklību, ko man pēdējās divās reizēs cēla priekšā kā mājas vīnu, sauc smerderevka, tūdaliņ nospriedu, ka dzēriens ar tādu nosaukumu citādi nemaz nevar garšot. jak. un jau krietnu brīdi vēlāk, verot ciet attiecīgo serbu wiki lappusi ar šīs smerderevkas aprakstu, es pamanu, ka esmu izlasījusi vienu lieku r. smederevka tā esot, ha!
bet mana iekšējā balss runā kā Dženisa un Rejs no Teitas šova. vispār par otrdienām pie serbiem es varētu stāstīt kā viņi, piemēram, te, tikai Christmas dinner aizstājot ar vegetarian food.

UPD. ja cilvēks paņem mazu podiņu ar ceptām sēnēm, viņš jūtas paēdis un laimīgs, un, ja klāt piedzer kausu Lejasreinas Altbier, tad ir pavisam labi. turklā izrādās, ēdienkartē viņiem tā baisā smerderevka ir ierakstīta ar r.
socializācija bija labi, jo sevišķi pēc izkļūšanas no serbu telpām, kur fona trokšņi man traucē uztvert vācmēli. esmu gluži laimīga, jo vairākas stundas no vietas esmu smējusies par pastāstiem vāciski, tātad esmu tos (vismaz puslīdz vai pa savam) sapratusi. arlabnakti.
0 raksta ir doma