- 5.4.12 16:22
- spināti ar pupiņām bija ļoti labi (bez tā receptē minētā krējuma, toties ar neminētām garšvielām klāt). paldies! bulgārs gan vaibstījās un teica, ka es vienā pannā cenšoties apkopot visu riebīgāko, tipa, divas viņa bērnības kulinārās traumas, un vispār, kas varot būt derdzīgāks par spinātiem, jā, ha. un olīvratu portugālis izrādījās pa pusei itālis, pa pusei brazīlietis (tā iet, kad tic portugāliski orientētiem kolēģiem), un attiecīgi ar viņu kā ar cilvēku var aprunāties. un, jā,
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kalevala, viņš te esot vienmēr, vienmēr, pat desmit grādu salā viņš tur stāvot :)
un tagad man ir smags vēders un negribas strādāt, tagad es labprātāk, piemēram, pakoķetētu ar kādu kolēģi un tā, bet nekā - jārok un jāvirpo. (jārakņājas un jāvirpuļo, a?) - 1 rakstair doma
- 5.4.12 21:11
-
spināti ņamm, ņamm, ņamm, es šos reizēm ēdu svaigus salātos vai ar biezpienu, reizēm ātri ātri apgrozu pannā eļļā vai sviestā un iemaisu rīsos, vārdu sakot, kičari. jamos var ēst arī saceptus vienus pašus ar visādām mērcītēm/garšvielām.
man arī ir smags vēders, jo vispirms iecirtu tiešām burvīgo Muklāja pashu, un pēc tam Kičenā visādus N. svētku gardumus.
labi, varētu apnemties, ka pa Lieldienām jāuzraksta pieteikums uz tovietu, kur tu tagad iri, lai desmitgrādusalā varētu aprunāties ar to italobrazu. - Atbildēt