scriba librarius

nu un? a katarses nebūs?
11.2.11 00:44
pēc ilgāka laika atkal mēģināju tuvināties teātra mākslai. mēģinājums bija neveiksmīgs. mēs ar šādu teātri neesam savienojami.
man bija gaaaaarlaicīgi. es nedzirdēju 10% aktieru teksta, toties pļērkstošā fonogramma graizīja ausis. (ir varianti: 1) man ir sūdīga dzirde 2)aktieriem ir sūdīga dikcija un teātrim sūdīga apskaņošanas tehnika.)
var jau būt, ka ironija (kura, kā apgalvo ticams avots, sākotnējā tekstā bijusi) bija pārcelta jaunā un daudz augstākā līmenī, līdz kuram mana uztvere nepavelk. bet, ja to pasniedz nopietni, tad es nesaprotu, kāpēc būtu jāpavairo šitā gaudulība "kartupeļu mizu krāsā" (šis arī ir viens no diviem foršajiem citātiem. otrs ir par "sapuvušo ābolu krāsu"). nesaprotu, kā pat fonētiski tik līksmos pišamvārdus ir iespējams izdīkt tik žēlabaini, kā tie pelēkie ļaudis dīca uz pelēkās skatuves.
būtu, zin/bļin, labāk uztaisījuši izrādi par došanos sirojumos pēc normāla ģenētiskā materiāla un/vai tā paša materiāla ievešanu šaizemē, lai žēlās gaudas un pārpasaulīgo pelēkumu saspridzinātu un izskaustu no iekšpuses!
11 raksta ir doma

11.2.11 01:54
start up sauna in helsinki

seko manai recenzijai turpinājumos un uzzināsi, kāpēc neizdevās.
(ja slinkums gaidīt, tad 2 vārdos: tāpēc, ka lv vīrieši ir truli un nemīl sievietes (kā variants - neprot mīlēt). lai gan tautība tur nav pie vainas. bet drīzāk sociums. man vēl jāsagremo.
Atbildēt

11.2.11 09:20
aha, es pirmo daļu jau pirms gulētiešanas izlasīju. gaidu trešo, ceturto un pārējās :)
Atbildēt

11.2.11 09:27
mani atkal vairāk mulsināja tā kvaziideoloģija, kas bija pasniegta pārāk nopietna, lai to uztvertu kā joku, bet pārāk neticama teātra skatuvei, lai to noturētu par tīru lietu.

man gan ir aizdomas, ka "tauta" šo didaktisko vēsti uztvers nopietni - to jau pierādīja Āboltiņas runa - "likt domāt" utt., tipisks apliecinājums priekšstatam par izglītojošo, cilvēkus un sabiedrību pilnveidojošo teātri.
Atbildēt

11.2.11 09:31
bet šī noteikti nebija katarses un līdzpārdzīvojuma izrāde. lai gan nav izslēgts, ka divdomība un mulsums radies tieši tāpēc, ka Ēcis tā arī līdz galam nevienojās ar sevi (vai ar aktieriem?), vai šī būs vai nebūs līdzpārdzīvojuma izrāde.
Atbildēt

11.2.11 09:42
redz, es kā teātrim svešs cilvēks aizeju un gaidu, lai man dod vismaz vienu no variantiem: vai nu pārdzīvojumu, vai nu grūdienu domāšanā, vai jautrību, vai estētisku baudījumu vai... bet ja es sēžu un skumji prātoju, kāpēc ir tik pelēki un nesmuki, un gaaaaarlaicīgi, tad es kļūstu par neapmierināto patērētāju.
Atbildēt

11.2.11 09:49
jautrība jau tomēr bija, ne jau nepārtraukti, bet tie teksti tomēr bija diezgan asprātīgi.
Atbildēt

11.2.11 09:55
cik nu viņi nebija jaudājuši no sākotnējās igauņu jautrības nomaitāt, tik tās vēl bija atlicis :)

labi, labi, es arī smējos, tak ja savā spītībā esmu iedomājusies apgalvot, ka izrāde bija pē, tad izrāde bija pē :)
Atbildēt

11.2.11 09:59
Ja pareizi sapratu no dažām igauņu aktieru replikām, tad viņu iestudējums ir bijis stipri dinamiskāks, gandrīz vai jāpaprasa Nacteātrim DVD un jānoskatās, lai saprastu, kāpēc tas izvērtās par Igaunijas hitu un labi aizgāja arī ārzemēs
Atbildēt