Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Monday, June 29th, 2009 |
|
||||
Vakardienas izskaņā mēs ar keikoo nolēmām, ka šitais vienreiz jāpieraksta. Dāmas un kungi, studijā mazheks un madevil: Apzīmējums
„ iekšējais pulkstenis” iegūst jaunu jēgu. Ar brūnu siksniņu. Pabužini manus pušķīšus! Es
negribētu piedzimt Tavā aizmugurē! Cilvēks
buljons Gripa
ar sēņu garšu Ar
karsto vistas šķidrumu – doktors Noriss, Čoks Noriss. Doktors
Knors aizgājis vārīt buljonu uz citiem dārzeņu laukiem. Tad,
kad Jurim stāv, tad ir kebabs. Pilnīgā
gulašā! Nāves
rupjmaizi studijā! Kebab,
slišiš, zahodi – buljonam budzeš! Jūzeris
"Daņiks". Parole „ zibens” iekš dibens.lv If
jū vant tu lērn a kuk, ask jou mader fuk a duk Ar
labu nakti, Kārļa mamm’! p.s. Raksta autores neuzņemas nekādu atbildību par skaļi izskanējušajiem paustajiem apgalvojumiem. |
||||
|
|
||
Ja par aktuālo - tad šodien ir dikten jauki, jo esmu paņēmusi brīvdienu, kamēr citi rukā un teorētiski arī man bija jādara tieši tas pats. Darbs pagaidīs līdz rītam, tikmēr šodien brīvdienīgs kino, pusdienas un pastaiga. Šķiet, ka tieši šāda diena man pietrūka jau pāris mēnešu! Btw - tur laukā ir tāda suta, ka mēs pilnīgi noteikti nepalikām sēdēt krūmos un dzert alu. Jā, turklāt uz dīvāna ir daudz ērtāk!!! :D |
||
|
|
||
Vēl es aizmirsu pastāstīt šīsnedēļas lielo kaifu par ziedošām liepām, kuras raud medus asaras uz ielām. Tāda sajūta, ka apavi iegrimst spīdīgajos, lipīgajos bruģakmeņos un visas klak-klak skaņas pārtop par plak-plak un gaisā virmo tāds patīkams saldums. Forši, nu! :) | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|