Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Saturday, June 7th, 2008 |
|
||||
Lielisks vakars lieliskā sabiedrībā ar sarunām par būtisko, kas bīda pasauli. Jogas tēja, filma, mazliet Alķīmiķa, smaržīga šokolādes svece un vēlme kādreiz atkal palasīt Bībeli. Kaut ko īstu, tīru & daudz! Viens vakars ir par maz, daudz par maz. Ja esi atradis ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties, kad vien vēlēsies. Bet, ja tas, ko tu atradi, ir bijis tikai gaismas zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastapsi neko. (P.Koelju) Maktub http://www.youtube.com/watch?v=QA4sDQS6 |
||||
|
|
||||||
Days spin through my heart That sever the love Kill all the pain with shame I won't be lost without you I've found a way to get through Now I'm up and running Strong enough to walk away And leave you all alone I won't be lost http://www.youtube.com/watch?v=7CQZiYrS |
||||||
|
|
||||||
Today I watched the boats Moving through the harbor Walking on water http://www.youtube.com/watch?v=5bqioYDP p.s. Jūrā šodien ir forši! |
||||||
|
|
||||
|
||||
|
|
||||
Tiko mājās nākot sapratu, kā ir. Cilvēks, kurš sevi sasaistījis, un ieguvis beidzot brīvību pats savā apziņā, skrien kā jauns kumeļš norāvies no ķēdes, ar kuru pats sevi sasējis. Dzer dzīvi lieliem malkiem un reibst no saules kā aklais, kas ieraudzījis gaismu. Skrien, skrien.. līdz kādā brīdī attopas, ka neko vērtīgu nav ieguvis - kā vējš skrien un kā vējš arī grābj. Dzīvot viegli patiesībā nemaz nav grūti, bet gūt no tā dvēselisku piepildījumu - nav viegli. To ir jāmācās. Un daudz. |
||||
|
|
||||
Visgrūtākais ir pārvarēt savas bailes, atdot vecus parādus un ieskatīties acīs cilvēkam, kuram ir darīts pāri, jo tieši tās ir Tavas lietas. Ja lietas nepabeidz - tās ieķeras matos un staigā Tev līdzi, izkropļodamas Tavu seju un skatienu. |
||||
|
|
||||
Krustojumā pie sarkanā tieši pretī stāvēja puisis ar iepirkuma maisiņiem. Stāvēja un skatījās tieši virsū, ik pa laikam pasmaidīja.. un tik stāvēja un skatījās un smaidīja. Arī tad, kad iedegās zaļais, un es gāju pāri ielai, viņš nekustējās ne no vietas līdz brīdim, kad pagāju viņam garām un arī pasmaidīju. Cilvēkiem biežāk smaidīt vajadzētu. |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|