Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Monday, May 26th, 2008 |
|
||
Man vajag atvaļinājumu, lai varu gulēt iet, kad gribu & celties, kad gribu. Jā, man patīk pa nakti negulēt vai piecelties 6.30 kā šorīt, vai vnk gulēt visu dienu. Man ir savs ritms & es viņā jūtos labi. Es varu gulēt max maz stundu, bet tieši tad, kad vēlos nevis tad, kad ir jāguļ. Manā ritmā viss ir citādi - saule ir spožāka un galva skaidrāka, tieši tad es jūtu, ka veras vaļā tas, kas ir manī bijis apslāpēts daudzus gadus. Man šķiet, ka man pietiktu ar nedēļu, bet varbūt tas būtu daudz par maz. Aizvien vairāk jūtu, kā mani smacē vispārpieņemtie likumi & noteikumi. |
||
|
|
||
Vēl man šķiet, ka esmu pagalam pazaudējusies. Līdz šim dzīvoju tikai vienai lietai - atkratīties no važām. No tā es mocījos & cietu & redzēju gaismu tuneļa galā. Tagad mani šī saule ir apžilbinājusi, un es vairs nespēju saskatīt virzienu, kurp doties. |
||
|
|
||
Nekad agrāk man tā man nav bijis, bet nu ir, un tas mazdrusku dzen izmisumā. Tā ir tā sajūta, ka man jāpaliek vienai, lai sevi atkal savāktu kopā. Ilgstoša komunikācija ar cilvēkiem pēc tam no manis "prasa" atiešanu no tās vaļā. Tā sajūta, ka esi atļāvis pārāk tuvu sev pienākt klāt, ir šķebinoša un pretīgi salda. Par daudz cilvēku, par maz man sevis pašas. Man šķiet, ka tas nemainīsies vairs nekad. Man liekas, ka ik pa laikam jūs visi man riebsieties līdz vēmienam. Lūk, un tas mani biedē. |
||
|
|
||||||
Mazliet es zinu Vēl vairāk slēpjas manī Domas kā aitas Jāmācās tās vēl ganīt Tur kaut kam ir jābūt Es tak jūtu Tur kaut kam ir jābūt Lai ar’ kas tas būtu Ja viss, kas notiek Notiek uz labu Tad kaut kam tur ir jābūt Pastiepies un dabū http://www.youtube.com/watch?v=G9jFYLlW |
||||||
|
|
||||
Es te šodien domāju par saviem pēdējo dienu skumju ierakstiem.. un to, ka sen es neesmu bijusi tik patiesa dzīvē & cibā. Es sev nemeloju, es neizliekos, es nebaidos pateikt, ka man reizēm var būt arī ne tik ļoti labi, bet citreiz vairāk kā feini. Un varbūt tieši tāpēc aizvien mazāka kļūst nepieciešamība rakstīt zem atslēgām. Ikdienā man gribas smaidīt & ja tā nebūtu, diez vai es te liktu milzum daudz saulainu bilžu. Tā lūk, briedīši! |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|