Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Monday, April 10th, 2006 |
|
||
|
Sestdien izdevās apstādināt laiku. Un tā patiesi bija mistika. Vakar no rīta pamodos kā pirmdienā. Bet tad atcerējos..visu to vieglumu sevī, visas sakritības, brīnumus un sarunas..Ne no šīs pasaules. Nē, laikam no Viņa vēl joprojām neesmu tikusi prom. Un arī Viņš no manis ne. Mums vēl joprojām izdodas kopā izdarīt lietas, ko citi nosauktu par šizofrēniskām. Kaut kāda veida nenosakāma laime pasaulei pa vidu. Un atkal pavasarī, neskatoties ne uz ko citu: ne saistībām, ne lietu kārtību, ne atbildību pret citiem. Bet vienkārši tā. Pie milzīgas tējas krūzes, atvērta loga, kkur skanoša blūza un sarunām par 5-to maņu, transu, nirvānu un teorijām. Par to, cik ilgi spēj nodzīvot cilvēks, kad viņam atveras prāts un viņš zina visu..par Pandoras lādi, par ķermeni un cilvēku ķermenī. un tas viss tikai tāpēc, ka pasaule ir kā Matrikss. Un tas viss tikai tāpēc, ka gāju pirkt peļu slazdu. Jo tas viss kaut kādā mistiskā veidā bija saistīts ar Viņa sarkano kreklu. |
||
|
|
|
||||
|
-Tad jau tev izdevies pakāpt soli uz priekšu. -Jā, bet es nekad nebiju domājusi, ka pirms tam vajadzēs iekrist ellē, lai to izdarītu. -Vienmēr vajag iekrist kaut kur, lai pēc tam saprastu, ka dzīvot var citādāk. -Vienmēr pēc krišanas un vienmēr pēc kaut kā zaudēšanas, tā vietā cilvēks gūst ko daudz labāku. -Ne tikai, viņš iemācās neiekrist otrreiz. |
||||
|
|
|
||
| Un vēl: vakar atbrīvojos no negatīvās enerģijas. negatīvā puse šim pasākumam ir tā - ka tā tika izlādēta pret cilvēku, kura dēļ viņa bija sakrājusies (šito jāiemācās konrolēt). bet vakar biju tik ļoti, ļoti nokaitināta..ka sen sevi tādu neatceros..dzīvnieciskais pašaizsardzības instinkts nostrādāja lielākos apmēros kā cilvēciskā domāšana. Kad kaitināšanas kausā tika ielieta pēdējā pile (vēlreiz uzsveru: kaitināta tiku speciāli, turklāt ar nopietnām lietām), metos virsū mutes brūķētājam ar mežonīgu kliedzienu un nogāzu viņu gar zemi. Pēc tam pati jutos pilnīgi apmulsusi no savas spontānās reakcijas..nolīdu kaktiņā, pasēdēju padomāju. bet labi palika pēc tā kliedziena. Jēj! laikam saprotu amerikāņu futbolu. | ||
|
|
|
||
| Zaļās olīves ar tunci | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||