Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Tuesday, January 31st, 2006 |
|
||
Absolūtais rīts. Vispirms - saules apspīdēti Rīgas centra jumti, ar tik koncentrētu zilo krāsu debesīs, ka uz brīdi likās, ka kāds tumši zilās guaša krāsas būtu debesīs izlējis.. Autobuss, lai kā arī viņu gaidītu, vienalga šorīt bija izlēmis aizdoties bez manis, turklāt 10 min pirms paredzētā laika.. Lai paspētu vēl laikā - dodos pa īsāko ceļu - Hanzas ielu.. Mašīna, kuras šoferis droši vien nesaprata, kā tas ir braukt pa ielu, bet saprot, ka jābrauc gar pašu ietves malu, mani veiksmīgi apšļakstīja no galvas līdz pat kājām.. Paspēju vēl mazliet nosalt līdz darbam.. Pie mana galda (un tikai pie mana) nebija elektrības minūtes 20.. Ir jautri, ja?! |
||
|
|
||||
Admiņa tiesības nevienam bez manis vairāk nav. Ja kādam ir aizdomas - nāciet pie manis - noņemsim. | ||||
|
|
||
Vai var man kāds paskaidrot, kapēc mans mājas dators ieslēdzas pats no sevis, kamēr neesmu mājās??? Kad kāds ir uz vietas, tas vispār nereaģē, ja ir izslēgts, bet līdz ko aizeju uz darbu (vai vēl trakāk kā vakar - pietika man laisties patīkamā snaudā, ka šitamējais draugs slēdzas iekšā bez redzama iemesla.. Šitādi gļuki viņam aizvien biežāk un biežāk.. Kas tur varētu būt par vainiņu??? //jāatzīst ka tīri vai neomulīgi dažreiz kļūst.. ): |
||
|
|
||||
But I'm on the outside And I'm looking in I can see through you See your true colors 'Cause inside you're ugly You're ugly like me I can see through you See to the real you |
||||
|
|
||
Cilvēkiem vajag ļoti maz..Tikai acu skatu, kas piepildīts nepateiktu vārdu, vienu pieskārienu, kas ir niecīgāks par uz rokas uzkritušu rasas pili..Un tas dedzina vairāk kā uguns.. tas piepilda ar neremdināmām slāpēm un neizsīkstošu garu..To sauc par mīlestību. | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|