Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Monday, December 5th, 2005 |
|
||
Tad, kad es domāju par to, man kļūst fiziski nelabi..Jā, tieši tik, lai paspētu aizskriet līdz tualetei..šīs, laikam, ir pašas spēcīgākās domas, kādas man jebkad ir bijušas. | ||
|
|
||
Es esot pelnījusi cilvēku, kurš mani nevis mīl, bet prot mīlēt. | ||
|
|
||||
Reiz man viena draudzene teica, ka vieglāk ir tad, kad Tevi mīl vairāk nekā, ja kādu Tu mīli vairāk.. laikam piekrītu. varbūt reizi pa visām reizēm patiešām jākļūst par egoisti?! | ||||
|
|
||||||
Tā tas bija, tā gadījās Vēl viens vēl vienā ieskatījās Kā mēdz notikt, tā notikās Viņš viņu bez prāta un atgūšanās, Bet viņa viņu nemaz.. Viens ar otru tie runāja viens ar otru tie dejoja Viens ar otru dzīvoja.. Kaut viņš saprata, ka viņa to nemīlēja.. Tomēr apsolīja: Ja tev nav uguns, es būšu tā, ja tev nav maizes, es būšu tā.. ja tev nav ūdens, es būšu tas, Ja tev nav, tu cietsirdīgā... |
||||||
|
|
||
Uzcepties ir pavisam vienkārši - ņem vienu lee, uzliek make-up, saģērbj smuki un sāk stāstīt, cik dzīve sūdīga...pēc pus-dienas, apmēram, var sākt kacināt..Galarezultāts pavisam vienkāršs - uzšmorēto lee var daiļi izolēt no sabiedrības. Paldies par uzmanību!! Šodienai pietiks. |
||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|