|
|
|
January 3rd, 2016
01:15 pm
Vi man ieteica izlasīt "Ēd, lūdzies, mīli", kuru es esmu grāmatnīcā pašķirstījusi un neieinteresēti nolikusi malā. Nu labi, paņēmu bibliotēkā. Nevajag klausīt Vi.
Varbūt tos var saukt par "autiska spektra traucējumiem", ka man nepatīk tukši sarunāties par neko un riebjas grāmatas ar daudziem vārdiem un mazu informācijas blīvumu. Tas, protams, nav ģēnija līmenis, kurš vispār nespēj palasīt daiļliteratūru (priekš kam, ja ir matemātikas formulas), bet es tik tiešām cienu cilvēkus, kas spēj izteikties paradoksos, aforismos un anekdotēs. Nevis desmit lappusēs apburbuļot "kā es sēdēju uz grīdas un raudāju". Domāju, Elizabetes Gilbernas nelaime ir tā, ka izdevējs nopirka viņas grāmatu, pirms tā bija uzrakstīta.
Un man pilnīgi vienalga, ka cilvēki, kas nav ceļojuši tālāk kā līdz rajona centram un kuru garīgie meklējumi aprobežojas ar Koelju grāmatiņām, ir padarījuši šo romānu par vienu no pasaulē pirktākajām grāmatām.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |