|
July 31st, 2018
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lavendera | 12:39 pm
Tā kā dažs labs te domā par vasaras izbraucieniem, es īsumā par savējo nupat notikušo.
Kad mēs augām, zāle bija zaļāka, saule spožāka un Latgalē runāja latgaliski.
Tagad tur ir daudz māju, kurās neviens nedzīvo, ciemati, kuros slēgts vienīgais veikals (piemēram, Zosnā, kur atrodas Latgales maziņākā koka baznīca un kādreiz bija pat pasts, tagad dzīvo 35 cilvēki - pensionāri). Cik nu Latgalē sākām runas ar tiem ļoti nedaudzajiem vēl neizmirušajiem un neemigrējušajiem vietējiem, mums atbildēja krieviski.
Aglonā garšīgs ūdens. Kristus karaļa kalns ar naivisma stila skulptūrām - nu, ja cilvēkam prieks, lai taču izklaidējas. Tas par ziedojumiem.
No Mākoņkalna paveras smuks skats un pašā kalna vidū ir bedre ar teiku.
Baznīcām skaisti interjeri. Katoļi taču!
Rāzna ir tāds foršs ezers ar ļoti, ļoti seklu piekrastes ūdeni desmitiem metru tālumā (tur, kur var pieiet klāt un nav aizaudzis ar niedrēm). Pie tā arī labākās atrakcijas pāris ciematos:
Ļipuškos, Līgo ielā 19 dzīvo vēstures skolotāja, 10 bērnu māte (6 dēli, 4 meitas), kura savākusi 6,5 tūkstošus zvaniņu (Kūmiņ, saņemies) un grasās iesniegt pieteikumu Ginesa rekordu grāmatai. Par saviem zvaniņiem viņa var stāstīt pilnām mutēm gluži tāpat kā citi kolekcionāri par savām pastmarkām vai monētām, un tas (negaidīti, necerēti!) ir traki aizraujoši. Bet viņa to visu krieviski stāsta.
Kaunatā tieši pretī baznīcai ir šmakovkas muzejs, kuru vada cita skolotāja, un arī tur ir interesanti gan lieliem, gan maziem, gan dzērājiem, gan atturībniekiem: kandža pasaules dzērājkultūrā, kandža folklorā, kandža padomjlaikos, alkoholisms ģeogrāfijā, kandža mākslā.
Man patika Ludza! Samērā senatnīgs pilsētiņas centrs, stilīga katedrāle (sāka celt 30.gados, padomjlaikā iepauzēja, pabeidza deviņdesmitajos, izskatās ļoti mākslinieciska iekšpusē. Pilsētas parkā ir ziedu skulptūras.
Pēc tam aiznesāmies uz Kārsavu un tur mums apskates vietās (brūzis, maiznīca) pateica "šodien slēgts, mums kapusvētki" :)
Bet ir lērums ezeru, kur var peldēties pa pliko (sakarā ar reģiona iedzīvotāju skaita niecīgumu).
Amortizējošā dakša uz Latgales greiderētajiem zemesceļiem ir obligāta, citādi tu kraties kā pa veļasdēli.
Apcerēju, vai nevarētu paturpināt to veloceļojumu, jo efekts ir burvīgs, iemetu aci tajā, kur draudzenes bērni katru gadu brauc, bet šķiet, ka kaut ko tādu kopā ar katoļu svētceļniekiem es noteikti neizturētu pat ne divas dienas :DD
Bet dikti gribas otru velosipēdu joņošanai pa šosejām un zemesceļiem, jo ar tādu, kādu man aizdeva, braukt bija bauda - ideāls rāmis, lieliska stūre!
|
Reply
|