Riebjas man, vienkaarshi riebjas,
Otra cilveeka nerespekteeshana uz privaatu,
vienpersonisku laika kripatinju!
(katrs uz savu pusi, pietiek!)
Jaa egoiste, bet man taa sekoshana jau vairaak kaa menesi ir hrrr.....
(liidz asaraam)
Nu ko man pakaarties, ka esmu taada...
Un taa katru gadu, katru vasaru...
Vienas un taas pashas lietas atkaartojas...
Dazham personiskais laiks un telpa ir
mazaak svariigi, citam vairaak...
(gribu vienatnee skalji raudaat, gribu pabuut maajaas kaila, gribu solo,
gribu neatbildeet uz jautaajumiem, gribu
buut namaamaate un izcept garshiigo piiraagu, viena, bez asisteeshanas, viena...
gribu buut tikai mamma - 2 un 5 gadus veciem puikaam,
neesmu gatava uznjemties 15 gadiigas meitas maates lomu...,
egoiste, ko no manis grib, ...lai pielaagojos, lai pacieshos, lai smaidu,
lai runaaju, lai sarunaaju, lai nokaartoju, lai esmu tuva.)
Nu re, un kas sanaaca, no taadas manis pacieshanaas?...
Izgaazu visu uz viiru, sexa nebuus, lauliibas nebuus, ilgi piemineeshu...
bet mana dveesele shajaa briidii kliedz!...
Es tikai paluudzu, la vinjsh panjem meiteni liidz, lai varu pabuut viena maajaas
ar saviem puikaam, ar sevi, bik sakaartoties, atpuusties...
Es tieku meeriita peec vienas lentes... un tas man riebja visvairaak!!!
Nav jau tas vecis tik slikts, shodien nopirka man Fikus koku, apskaava, uzsmaidiija.
Dodiet tik man drusku laika atguuties,
es jau atkal vareeshu, buut, vareeshu, tikai ne shobriid,
man VAJAG sevi...
Cilveeks ir jaarespektee, lai cieniitu, jaaciena lai miileetu....
Raudu.