ir divi viedokļi - bērna un skolotājas - abi pilnīgi pretēji - nu tā ka pavisam pretēji.
no bērna teiktā izriet ka skolotāja novērtējusi uzvedību,
no skolotājas, ka bērns nav pakļāvies klases darbam(par kuru atzīmes netiks liktas!)
bērns saka, ka bijis jāraksta klases pārbaudes darbs par pagājušo stundas tēmu(bērns skolā nebija),
esot varēts izmantot arī grāmatas.
skolotāja apgalvo - ka tas ir bijsi klases darbs un esot bijis jāraksta ko zin, jo grāmatas varot izmantot.
bērns saka, ka pat varot izmantot grāmatas, nezinot visu stāstījumu, no tās grāmatas izmantošanas jēgas lielas nebūtu bijis.
mājasdarbā esot bijis jāaizpilda lapas, kuras izdeva stundā kurā viņš nav bijis.
Vienvārdsakot SVIESTS biezputrā un zaptes nekādas.
Varētu jau likties mierā, bet tādas vecām omammas(skolotājas) ar nicinājumu pret mūsdienu ekspansīvajiem bērniem būtu mazliet jāpārmāca, vai...?
Jo nākamreiz viņa ieliks vēlreiz 1 - par uzvedību...
Vienu tādu kazu/skolotāju tajā skolā jau izmācījām.
Jāzin kad iet pensijā un kad vēl mazliet pastrādāt!
Es piemēram par skolotāju strādāt NEvarētu, visiem pēc kārtas pa muti sadotu droši vien - vai arī nolaistos viņu līmenī - manuprāt ar tādiem pusaudžiem ir jāmāk strādāt, viņi ir ne tikai nežēlīgi, bet ari neparedzami, bet katrs mēs esam reiz bijuši pusaudži un muļķības darījuši.
Palūdzu klases audzinātājai šodien izrunāt ar klasi šo lietu un/vai/ka neļaušu likt atzīmes par uzvedību vēsturē. Solīja visu nokārtot.
upd. rekā, tomēr darbu varēšot pārrakstīt/uzrakstīt un izlabot. |