Man jau vairākus laikus (:) ir svačiņš. Metāla herņa ap roku, kura ir piedzīta manam mikro izmēram. Un tagad nākas uzvilkt otru svačiņu. Jo pirmajais atlīka, savukārt bez pulksteņa uz rokas jūtos kā bez rokām (vai kaut kā tā). Ziniet, es biju jau aizmirsis to sajūtu, kāda ir, velkot pulksteni ar ādas siksniņu. To sākotnējo ādas stīvumu. To "pareizā" cohumiņa atrašanu. Ceru nenodrāzt jamo, jo tas smuki izskatīsies pie uzvalka. Vai neesmu buržujs? Viens pulkstenis ikdienai, otrs pie uzvalka. Jopcik. Esmu gan!

oi nerunā, svačiņi vispār ir laime... daži modelīši tāāāāā padevušies..

Eu, vedjmah. Visu laiku esmu gribējis pavaicāt. Tu esi tā pati vedjmah, kas @latvia iekš to 1997 +/-?

!!! me too me too

apstriprinu otrreiz: mana identitāte ir šāda kopš 1994. gada rudens.

ZOMG ZOMG es iekaļu akmenī. ZOMG.

don't get me wrong :) man likās ka smjmoons jautā to pašu, tamdēļ 2x, nevis aiz personiskās pašapziņas lēkmes :)

Anyway, akmenc ir noskatīc. :)

lūdzu nē :) gribas vēl drusku dzīvot :)

jā, protama lieta :) esse, pati.

hehe

ar tiem pulksteņiem vispār ir tāda jocīga lieta - es ilgus gadus tādas uzpariktes neatzinu par labām esam, sak, man ir mobilais, kurā laiku apskatīt, bet šovasar pēkšņi nu TĀĀĀĀĀ savajadzējās pulksteni, ka lidostas "beznodokļu" bodē viens arī tika iegādāts, un nu ir tā, ka, ja nav uzlikts pulkstenis, tad var teikt, ka diena pagalam :)