Naktī, strādājot, kā ierasts, lai neieslīgtu snaudā, klausījos tatuškas. Vienā brīdī nāca apskaidrība. Šodienas oficiālais albums ir vecs kā pasaule - 2001. gada Radiohead koncertieraksts iekš Bostonas, Suffolk Downs.

Ja tā pa nopietnam, tad labu laiku nebiju nodarbojies ar tīru PHP programmēšanu. Jā, dažas modifikācijas esošās aplikācijās, korekcijas un kļūdu labojumi. Bet, tā pa nopietnam no A līdz Ž kaut ko darīt nebija nācies. Tad, nu, pēdējās nedēļas bija hardcore šai ziņā. Galu galā, esmu iemācījies šo to jaunu. Daļu no tā būtu iemācījies arī agrāk, ja vien nebūtu bijis slinkums kaut ko meklēt un urbt. Tolaik vieglāk bija kādu workaroundu izveikt.

Vēl, dabūju riktīgi iekšās. Man tika uzticēts vadīšanai viens projekts. It kā nekas tur über - divi cilvēki jāmenedžē, pašam šis tas jāpadara un darbs jādabon gotovs konkrētā termiņā. Galu galā sanāca, ka nepratu nedz saplānot resursus, nedz noorganizēt pienācīgā līmenī izejmateriālus, kā arī novērst komunikācijas nepilnības. Darba dalīšana arī nekāda nesanāca. Lai arī bija ideāli apstākļi visu iepriekšminēto izdarīt. Sāku domāt, ko lai lietas labā dara. Mācīties entos gadus IT vadību varētu, bet kaut kā neesmu pārliecināts, ka izturēšu (esmu nejēdzīgs sliņķis). A kursi no sērijas teach yourself it management in 7 days arī neko labu nesola. Varbūt materiāli kaut kur ir pieejami onlainā vai hārdkopiju veidā? Teiksim, ar stratēģijām un taktikām (long-term, short-term) problēmu nebūtu, mazliet pieklibo skats uz R&D no biznesa skatu punkta. Nu, un, tieši vadība. Laikam tas būtu jādara vecākajam developerim, bet reāli tāda nav :)

Nu, vot, pasūdzējos par savu lāmumu.

nujā, tā ir.
menedžēt lietas var iemācīties tikai menedžējot.
manā augstkolā ir laba lieta kā grupas darbi, kas liek padomāt, kā panākt no grupas biedriem rezultātu laikā - vai nu ar labu(darbu sadali) vai arī sliktu (piedraudēt izmest no grupas :)
drīzāk varētu noderēt tie paši kursi, manuprāt.

bet nu skaidrs ir viens, ka kaut ko jau esi iemācijies, un tā pieredze noderēs vēlāk, ja vien provēsi to turpināt darīt.

Tad tikai atliek izdomāt, kādi tieši kursi :P

līderisma akadēmija!! :DDD

bet nu jā, nevelti par management skills maksā vislielāko piķi.

galvenais - sekot līdzi, ko dara padotie un laiku pa laikam 'uzšaut' :) ne jau visu laiku, citādi šie nojūgsies vai paliks pagalam niķīgi, bet ik pa laiciņam.
mana pieredze ar vāju kontroli ir tāda, ka viss aiziet pašplūsmā, darbiniekiem nav skaidrs kam, priekš kā viņi strādā un ar ko tas viss vispār beigsies. nepatīk jau nevienam tie stingrie priekšnieki, bet mīkstie ar nav diezko labi, aha.

A vot i nekā. Problēma ir vadītājā. Vienmēr. Un nevis kontroles metodēs (tās arī dod savu artavu, bet ne lielu), bet citās lietās - padoto motivēšanā, kristālklāru uzdevumu došanā, darba dalīšanā, kolaborācijā, etc. Kontrole ideālā gadījumā izpaliek, ja tu vari saplānot laika resursus. Tad tā kontrole pat, ja ne izpaliek, notiek automātiski. Galu galā, tev pašam jābūt iekšā tajā projektā. Nevar teikt - es pēc nedēļas atnākšu. Ir jāseko līdzi. Un nevis jāspārda, bet jārunā - kā iet? ko dari? ko esi izdarījis? ak to neesi? a kas par šaizi? hmm.. nu, padomāsim, ko lai dara...

ticēt tam ko dara, atrast pareizos cilvēkus, motivēt biedrus; man tās liekas galvenās fiškas. visās ļoti liela subjektīvisma un iracionālā daļa; labā ziņa, ka viena otru papildina.

(organizēšana ir techniski atstrādājama lieta un 3 cilvēku komandai jau nevajadzētu būt problēmām pašorganizēties.)

aga, es tā arī biju domājusi. laikam nepareizos vārdus izvēlējos, lai to aprakstītu. jā, tieši sekot līdzi. mums te pašlaik kā reize ir neliela problēma ar šito lietu. nāvīgs besis iestājas, kad priekšniecība reizi nedēļā pienāk pajautāt, ar ko es te vispār nodarbojos. un, ja no citiem kollēgām uzzina, ka es vienu no regulārajiem darbiem esmu nokavējusi izdarīt laikā, tad gan pajautā, nu, šoreiz izdarīji laikā, ja? aha, nu labi. :|
par motivēšanu ... ehh... mana kantora gudrie prāti pašlaik kā reize mokās ar to, kas īsti motivē darbiniekus - naudas, baudas un vai vispār eksistē kaut kas tāds, kas mūsu kantora strādniekus spēj motivēt :D diskusijas ir visai vētrainas. tāpēc, kā motivēt tieši savējos, tu pats droši vien labāk zināsi.
kristālklāri uzdevumi, protams, ir medusmaize :) bet gadās, ka pat tad, kad tev pašam šķiet, ka esi radījis ideāli skaidru uzdevumu, kāds vienalga pamanīsies to pārprast. vai aizmirsīs izpildīt kādu no punktiem. tāpēc atkal jāseko līdzi. :)

Vai arī nepareizie cilvēki gadījušies :) Par motivāciju skaisti (mazliet idealizējot, bet tomēr) ir Joel Spoolsky uzrakstījis teitan: http://www.joelonsoftware.com/items/2006/08/10.html. Vispār viņš vairākos rakstos par to runā. Šeit konkrēti trīs marginālas vadības metodes.

danke. palasīšos. motivēšanas lietas mani interesē. galu galā jāzina, kā priekšniecībai pareizi stāstīt, ka, mol, nevaru pastrādāt, jo... hehe :)
par cilvēkiem. redzi, pēc ilgiem laikiem mazos kolektīvos, esmu nonākusi atkal vienā lielā - ap 600 ļaužu. un nolasīt šitādu baru tā, lai visi ideāli saprastos, ir maķentiņ grūtāk nekā, teiksim 10 cilvēku kolektīvu. tāpēc, jā, droši vien, ka daudzi ir nokļuvuši vietās, kam tomēr nav ideāli piemēroti. lai gan taisnības labad jāsaka, ka pilnīgas lāpstas ilgi neturās.

izlasīju. tīkami uzrakstīts. viegli lasās un domu arī var saprast. :)
kaut ko līdzīgu armijas metodei izjutu, kad tikko sāku te strādāt. bija viens kadrs, kas man tikai deva pavēles. nepaskaidrojot, kam un kāpēc vajadzīgas tās lietas, kas man jātaisa. mani tas briesmīgi tracināja. nervus ar viņu patērēju krietni. bet vismaz sapratu, cik liela nozīme ir izsniegt darbu izpildītājam papildus info par viņa uzdevumu. tas stipri palīdz redzēt kopējo bildi un izprātot, kā izdarīt tā, lai tevis paveiktais tajā smuki ierakstītos.

nu es te kā reiz pašizglītības nolūkos iepirku nesen grāmateli no Amazona angļu mēlē par projektu vadību, rakstījis Skots Berkuns no MS, izdevis ORīlijs, atsauksmes labu labās, pats gan vēl īsti neesmu ķēries klāt, tā ka varu arī aizlienēt, moš noder. nu jā, galvenais bonuss grāmatiņai esot, ka džeks nevis kaut kādas formālās metodes grūž iekšā, kā vairumā šādu grāmatiņu, bet no dzīves stāsta.

ļaudis strīdas, vai amīšu reālās dzīves pieredze kaut kā var līdzēt letiņu reālās dzīves situācijās. ir doma, ka šīs dzīves ir visai atšķirīgas, tāpēc daudzi amīšu urrāaa projekti pie mums neiet cauri.
pati gan neesu lasījusi šitādas grāmatas un negribu arī. jo redzu ļaudis sev apkārt, kas ikurāt šitādas skolā ir studierējuši. un kas? un nekas. iepriekšējā komentārā jau rakstīju. kantoris vienkārši fantastiski buksē. :) so, ko devušas visas šīs grāmatu lasīšanas?
nē, es protams, negribu teikt, ka tev vai lacim arīnevajag lasīt. var jau būt, ka tieši jums izdodas kaut ko no izlasītā reāli labi pielietot. :)

Redzi, grāmatu un Interneta lasīšana tev dod ieskatu iespējās un metodēs. Noliek tavā priekšā tādus kā kubiciņus un gatavus modeļus, kurus tu vari pats adaptēt, kombinēt un provēt.

nu, arī taisnība :)

Man jau rādās, ka tas viss samērā ir atkarīgs no cilvēka, kā reiz vakar ar vienu ex-kolēģīti par šito runājāmies. Proti, var jau izlasīt 10kg grāmatu, samācīties to visu no galvas, pasludināt to visu par neapgāžamu un svētu patiesību un mēģināt izlasīto 1:1 uzstīvēt reālās dzīves situācijām. A var salasīties, pieņemt zināšanai, atmest nederīgo un derīgo izmantot, kad situācija ir adekvāta. Kompilēt zināšanas galvā, nevis kopēt. Kuru ceļu izvēlēties - tas jau nu gan ir katra paša ziņā :))

nu jā, un šī ir tā grāmatiņa, par kuru es runāju:
http://www.amazon.com/gp/product/0596007868

hehe nu jā, piekrītu. smadzeni tik vajag, lai to izdarītu. un interesi. un vēl iespēju izmēģināt praksē.