Iziet uz ugunsdzēsēju kāpnēm, ieelpot patīkami vēso vasarai piederošo mitro gaisu, ieklausīties negulošo putnu balsīs, pavirpināt rokā neaizdegtu cigareti, ielikt kabatā neuzšķiltās šķiltavas, apsēsties un padomāt. Ar dalītām jūtām atrast to, kam nav laika - sevi. Un būt pārsteigtam - ir tik daudz, ko sev pateikt. Ir tik daudz, ko uzklausīt.
Tās ir lietas, kuras aizmūk, kad vēlies atcerēties. Tās ir domas, kuras spītīgi nedodās rokās, kad vēlies tās pierakstīt vai kādam pateikt. Un pēkšņi Tavai iekšējai nopūtai ir miljoniem nozīmju, bet tikai viena pati noskaņa.
Rakstot šo ierakstu es nesteidzos. Man nav vēlmes paspēt nofiksēt domu un to pārvērst bitiņu baitiņos. Tā ir kā domino spēle uz aklo
. Uzraksti vienu vārdu, un tad ņem pa vienam kauliņam no kaudzītes, līdz atrodi to, kurš der kā turpinājums. Gribējās jau teikt - bez domāšanas, taču tie būtu salti meli. Pirms ņemt nākamo kauliņu, tu domā - kuru izvēlēties. Neskatoties uz to, ka kaudzē tie visi ir ar sejām uz leju.
Remember, remember the fifth of November
The gunpowder treason and plot.
I see no reason why gunpowder treason
Should ever be forgot.