Kusli šķirstot lapeles un lasot komentārus, uzmācās pārdomas. Un vēlme tās paust, lai deģenerētu savu blogu un atbaidītu tā lasītājus.
Jā, lāci. Kāpēc Tu, kretīn, atļaujies teikt, ka Tev kaut kas nepatīk, ja pats esi pārbāzts ar sliktu latviešu valodu un vēlmi to popularizēt?
A kāpēc lai es savā lapā neminētu, kas man nepatīk un nenoklusētu to, kas man piemīt/trūkst?
Patiesībā es vēlējos teikt ko citu. Tautieši un netautieši kladzina, ka cilvēķeļiem, kas nevaid ideāli nav tiesību pret kaut ko iebilst. Ja viņi piem., iet pāri pa ielu pie sarkanās gaismas, viņiem nav tiesību to mācīt saviem bērniem. Ja cilvēķelis saka nepareizi vienu lietu, tad viņš nedrīkst paust savu neapmierinātību par to, ka viņam nepatīk, kā citi saka to un šito?
Sveiki, koki (lasītāji)!
Es runāju tā, kā man patīk un kā es uzskatu par pareizu (adekvātu). Ja nu man ir vēlme paust neapmierinātību par velnsviņzinko, tad es tieši to arī darīšu, neskatoties uz to, ka daudziem nepatīk tas, kā es runāju. Iespējams, ka es to daru nepareizi (nevis iespējams, bet "gan jau, ka").
Man patiesībā šie antikomentāri liek aizdomāties par savu pārākumu un to, ka to autoriem ir nepietiekams daudzums (ie)spēju pašapliecināties. Es esmu latviešu valodas lielais speciālists un pašpasludinātais elvēneta Endzelīns. Un ja jūs, mīlīši, tas kretinē (jā, jā - tieši kretinē), variet iet un iesūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Vienalga - sava, veselas nācijas, vai tikai tautas. Da kaut vai sūdziet par to, ka esmu viena paša nabaga Endzelīna pīšļiem licis kapā apgriezties kājām gaisā.
Es labprāt kādreiz vēl paturpinātu paust savu pārākumu :) Tāpēc tagadiņās visi, kam ir lust, esat laipni aicināti komentāros.
Manuprāt, labākais vidusceļš starp divām galējībām - jaunu templeitu valodu un vienkāršu PHP koda inklūdēšanu ir apmēram sekojošs.
Pieņemsim, ka mums ir šāds imaginārs templeits, kurš izvada mainīgā $viens
vērtību un pēc tam cikliski izvada viendimensionāla masīva $array
vērtības kā sarakstu:
{$viens} <ul> {foreach($array as $v)} <li>{$v}</li> {end_foreach} </ul>
It kā bezjēdzīgi, ne? To pašu var uzrakstīt iekš PHP un tas strādās daudz ātrāk. Taču, šajā gadījumā mums ir viena maza priekšrocība. Iespēja šo, kā sacīt jāsaka, templeitu nokompilēt uz PHP kodu, kā vien mums ir nepieciešams, lai gala lietotājam nebūtu jāraksta visuresošās pārbaudes.
Piem., ja mēs nezinām, vai mums $array
vispār ir izveidots, vai arī tas maz ir masīvs, mūsu vēl imaginārāka templeitu sistēma uzģenerē apmēram sekojošu PHP kodu, kuru tad ar vieglu sirdi pēcāk arī inklūdēt visur, kur nepieciešams:
<? if (isset($viens)) { echo $viens; } ?> <ul> <? if (isset($array) && is_array($array) && count($array) { ?> <? foreach ($array as $v) { ?> <li><?=$v?></li> <? } ?> <? } ?> </ul>
Ja nu kāds gadījumā saprata, par ko es runāju un havo citu viedokli, laipni lūgtum komentāros (kā vienmēr:)
Apmēram šāda ideoloģija ir realizēta iekš PEAR::HTML_Template_Xipe
P.S. Starp citu, laikam jau varu izsniegt ķengāšanai. Mana temporārā implementācija.
Jūs neticēsiet, bet es atkal domāju. Patiesībā, laikam jau mana sajūsma par iepriekšminēto PHP templeitu risinājumu lēnām noplok (man patīk publiski kļūdīties un pārdomāt).
Paveroties problēmai acīs mazliet no cita skatu punkta, rodas viens secinājums: aplikācijai pašai jārūpējas par to, ko viņa izsniedz outputā. T.i. - ja mēs templeitā sagaidām masīvu, tad tam ir jābūt masīvam. Ja tajā nav nekādas informācijas, tad tam jābūt tukšam ($mainigais = Array()
).
Bet tas ir fakts - par visu jārūpējas man - nabaga programmētājam. Vai nu vienā veidā (kompilējot un ģenerējot maģiskas PHP inklūdes) vai arī spējot izsniegt beigu beigās pareizus datu tipus un visus no manīm gaidītos mainīgos.
Domā, lāci.
Royal Tit-Watching Society of Britain - nice-tits.org
Paspēlējot pūlu iekš games.yahoo.com Tu agrāk vai vēlāk sapratīsi, ka dzīvo čuhņā. Ibo neviens ne sūda nezin, kas, kur un kādā sakarā ir kaut kāda Latvija. Eastern Europe, near Baltic sea, former USSR palīdz. Un tad atskan Wow! You have Internet there?
Un vienalga, no kurienes cilvēks ir - ASV, vai Eiropas. Vienalga, cik jams ir gadīgs. Nezin un basta. Parādi kartē, iedod pāris linkus un Oh, You did Eurovision recently? Isn't that a hoax?
Marsa Roveris arīdzan ir apsavedies ar dienasgrāmatu.
Tā kā labu laiku jau dzīvoju Jelgavā un manos nākotnes plānos ietilpst tur dzīvot vēl nezcik gadus, tad gribot negribot nākas sekot līdzi tik triviālai lietai, kā Jelgavas autobusu parka attīstības plāniem, jo tas (pagaidām) ir vienīgais transports, ar kuru notiek pārvietošanās no Jelgavas uz Rīgu un vice versa.
Tad nu šodien ZZ aplaimoja ar interviju ar vadošu JAP darbinieku. Pirms turpināt - dotajā brīdī biļete Rīga - Jelgava (arī iepriekšpārdošanā) maksā 70 kapeikas, savukārt Jelgava - Rīga iepriekšpārdošanā maksā 90 kapeikas, bet tajā pašā dienā pirkta - tās pašas 70. Lai tiktu laikā uz darbu, biļete no Jelgavas jāpērk iepriekšējā dienā (izbraucot 6:50 no Jelgavas).
Turpmāk biļetes cena tiks paaugstināta par 20 kapeikām. Tā kā līdz šim uzcenojums bija 20 santīmi un diez vai tas mazināsies, ceļš divām personām turp / atpakaļ izmaksās kopā Ls 4 sutkā.
Mazlitrāžas japāņu mašīnīte ar diviem cilvēkiem (ieskaitot pilsētu) aprij ~ 100 kilometrus, kas approx rezultējas ~ Ls 2.8 izrietot no tekošajām bendzīna cenām (atļaušos tomēr uz iepriekšējā cipara fona noapaļoties uz 3 latiem). Tas ir ceļš šurp un atpakaļ.
Vot tādi tie pīrāgi. Ja priekšā nerēgotos dzīvokļa iegāde, bez vārda runas nāktos domāt par autotransportlīdzekli.
Bet visā visumā šis posts sākotnēji bija domāts kā informācija tiem, kas nelasa ZZ, bet izmanto JAP pakalpojumus, lai nokļūtu Rīgā un atpakaļ :)
Starp citu, tie, kas ir braukuši šovasar ar mikriņu, sapratīs, ka par klimata kontroli jaunajos busiņos JAP parūpējies pamatoti.
Protams, vēl pastāv iespēja mesties kopā piecatā un braukt ar komfortu par latiņu no galviņas...