Kusli šķirstot lapeles un lasot komentārus, uzmācās pārdomas. Un vēlme tās paust, lai deģenerētu savu blogu un atbaidītu tā lasītājus.

Jā, lāci. Kāpēc Tu, kretīn, atļaujies teikt, ka Tev kaut kas nepatīk, ja pats esi pārbāzts ar sliktu latviešu valodu un vēlmi to popularizēt?

A kāpēc lai es savā lapā neminētu, kas man nepatīk un nenoklusētu to, kas man piemīt/trūkst?

Patiesībā es vēlējos teikt ko citu. Tautieši un netautieši kladzina, ka cilvēķeļiem, kas nevaid ideāli nav tiesību pret kaut ko iebilst. Ja viņi piem., iet pāri pa ielu pie sarkanās gaismas, viņiem nav tiesību to mācīt saviem bērniem. Ja cilvēķelis saka nepareizi vienu lietu, tad viņš nedrīkst paust savu neapmierinātību par to, ka viņam nepatīk, kā citi saka to un šito?

Sveiki, koki (lasītāji)!

Es runāju tā, kā man patīk un kā es uzskatu par pareizu (adekvātu). Ja nu man ir vēlme paust neapmierinātību par velnsviņzinko, tad es tieši to arī darīšu, neskatoties uz to, ka daudziem nepatīk tas, kā es runāju. Iespējams, ka es to daru nepareizi (nevis iespējams, bet "gan jau, ka").

Man patiesībā šie antikomentāri liek aizdomāties par savu pārākumu un to, ka to autoriem ir nepietiekams daudzums (ie)spēju pašapliecināties. Es esmu latviešu valodas lielais speciālists un pašpasludinātais elvēneta Endzelīns. Un ja jūs, mīlīši, tas kretinē (jā, jā - tieši kretinē), variet iet un iesūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Vienalga - sava, veselas nācijas, vai tikai tautas. Da kaut vai sūdziet par to, ka esmu viena paša nabaga Endzelīna pīšļiem licis kapā apgriezties kājām gaisā.

Es labprāt kādreiz vēl paturpinātu paust savu pārākumu :) Tāpēc tagadiņās visi, kam ir lust, esat laipni aicināti komentāros.