Šodien atkal iekš ask.yahoo ir inčīgs jautājums. What does the "G" in G-string stand for?
Skolas laikā (un ne tikai) man tīri labi pie sirds gāja rūtiņu lapu ķēpāšana. Neskatoties pat uz to, ka laiku pa laikam, atklājot šos mākslas darbus manā burtnīcā vai kladē, skolotāja izveica visādas represijas — sākot ar pārrunām par tīrību un kārtību mācību materiālos, vai atzīmes samazināšanu un beidzot ar spriedumu: "Pārraksti kladi".
Šis tad nu bija viens no maniem mīļākajiem ornamentiem.
Man jau labu laiku likās, ka spainis ir gauži infantila padarīšana. Šis raksts to pierāda.
Mīlēties ar sievieti vajag tikai līdz kāzām. Pēc tam jūs var pieķert vīrs.
Es tiešām kritu gar zemi un rēcu kā reti kad rēcu. Bildīte no oto.lv kategorijas XXX (uz doto brīdi vienīgā tajā kategorijā).
( XXX attēls mobilajam telefonam )Beidzot nobriedu paklausīties šo jauno Prāta Vētras albumu. Teikšu uzreiz — tiešām patika. Dažās dziesmās ik pa laikam parādījās kaut kāds ritmiņš, tonītis, meldiņš, kas lika sajust dežavju. Visvairāk to sajutu divās dziesmās.
Pirmā bija 'Reality Show', kad atminējos gan veco Keivu ar pašu Kailiju, kā arī citas līdzīgi performējošas grupiņas un solistus, un brīdī, kad sāk dziedāt Renārs, ienāk prātā 'Therapy?' izpildītā dziesma 'Diane'. Tā bija noskaņa.
Otrā — 'Plaukstas lieluma pavasaris'. Sākumā un ik pa laikam arī tālāk dziesmā skanošais meldiņš kaut kur dzirdēts. Manuprāt. Tā bija dzirdes atmiņa.
Patīkami pārsteigts jutos, ka albumā ir tik dažādas mūzikas. Tas vairāk ir raksturīgi grupiņām, kuras laiž klajā pirmo plati, disku, lenti vai kaseti — ideju pārpilnība un nespēja/nevēlēšanās nolikt sevi kādā plauktiņā.
Un vēl viena lieta mani izbrīnīja. Es visā albumā nevienā vietā nesajutu diskomfortu, ka dažas dziesmas ir angliski, bet citas latviski (un viena vēl nezināmā valodā:). Tam laikam jāsaka paldies neslikti popularizētajām iepriekšējām angliski dziedātajām dziesmām.
Ripulis visā visumā tiešām izklausās Prāta Vētras labākā albuma nosaukuma cienīgs.
Un sajūta, kas palika pēc noklausīšanās — tas liekas par īsu. Vai tā ir tā sajūta, kas rodas noklausoties kaut ko, kas tev patīk?
Tie bija pārdomu uzplaiksnījumi. Brīžos starp dziesmām.
Šodien mazliet padipadudapadināju pa dažādiem džournāliem. I pa manis nelasītiem lietotājiem, i pa senāk reģistrējušamies un lasītiem. Diemžēl, pamanīju, ka lielākā daļa no tiem ir truli. Vai nu no sākta gala, jebšu par tādiem kļuvuši. Neinteresanti. Vienveidīgi. Atgremojoši. Laikam jau džournāls (tā laikam sauc journal.bad.lv tagadiņās) uzliek savu zīmogu visam, kas tajā atrodas.
Bet, kāpēc es šo visu rakstu? Tāpēc, ka tiešām ar interesi palasījos anonīmas meitenes maziņo dienasgrāmatiņu. Nekas über, i neceriet. Taču mani kaut kas tajā visā fascinē. Tas viss ir kaut kāds dzīvs, atšķirībā no iepriekšminētajiem. Ļ. iesaku.
Piedodiet manu kategoriskumu, un nevajag tagad par baļķiem un skaidām. OK?