Brīžiem man liekas, ka Holivuda uzspiež savus stereotipus par to, kādām jābūt filmām, kuras pelna apkrānoti daudz naudas. Nevis ļauj skatītājam izvēlēties, ko skatīties. Un te nu pat reklāma vai tās trūkums nespēlē lielu lomu. Skatītājs ir pakļauts lielo ASV kinokompāniju radītajai filmu klasifikācijai un tai dažādībai, kādu pieļauj tās pašas ASV kinokompānijas.
Un režisoram paliek maza vietiņa uz maza ķeblīša ar stulbiem aktieriem un izvarotu scenāriju. Gaismotājs gaismo, operators operē, aktieri citē, grimma mākslinieki drasē. Visi zin, kas viņiem jādara.
Un ik pa brīdim režisors noauro jau sev noriebušās frāzes action un cut garā. Skumji paskatās scenārijā, paverās aktieros, tie paskatās scenārijā, pamāj ar galvu un spēlē iepriekšējās 13 filmās atstrādātās kustības, frāzes un automašīnu sprādzienus.
Un skatītājs lielā kinoteātrī, mīkstā krēslā, stūķējot sevī iekšā iknedēļas popkorna devas pēdējos kilogramus, paskatās un nodomā pie sevis — pizdohennā filma. Nez, kas režisors? Kas spēlēja? Kā jamo vispār sauca? Un viņam ir vienalga. Jo viņam neko neizteiks ne režisora vārds, nedz aktieru vārdi un kur nu vēl filmas nosaukums.
Pārspīlējums, protams. Apokaliptiskas filmas tiek uzņemtas postapokaliptiskā gaisotnē :)
Pasapņot drīkst? Nu mazliet.
Es gribu dzīvokli. Dzīvokli, nevis māju. Vienu lielu istabu. Ar zemām mēbelēm un sienā iebūvētu skapi. Viena siena ir logs. Liels logs, no vienas puses spoguļstikls, bet no otras normāli caurspīdīgs. Logs platumā ir pa visu sienu, bet augstumā gan ne. Sākas apmēram pusmetru, metru virs grīdas un beidzas tikpat lielā attālumā no griestiem. Balkons nav obligāts. Ja ir balkons, tad no tā jāpaveras skatam uz rietumiem. Ar pēc iespējas mazāku urbanizācijas procentu ainavā.
Gultu bez asiem stūriem. Bet lielu. Un mīkstu. Virtuve no istabas atdalīta tikai ar letes veida galdu. Augstie krēsli. Vairāki uz zemes metami sēžamie maisi. Pāris lielo un ellišķīgi mīksto dīvānu ar iespēju mainīt pārvalku. Drēbes pārvalku. Pa visu grīdu paklājs. Ne pūkains, bet gan tāds, kādus ir pierasts redzēt ofisos. Liels ozolkoka rakstāmgalds ar paliktni klaviatūrai un pelei.
Pie sienas karināms plazmas televizors. Milzīgs. 7.1 skaņa. Internets. Protams, ka tam pieslēdzamais dators.
Ceturtais vai piektais stāvs.
Un daudz daudz pašaizliedzīgas, redzīgas (vārds ir pretējs "aklam"), siltas, pašsaprotamas, mazliet ķircinošas, kaislīgas, apburošas, bezkompromisu mīlestības.
One may dream. But he should try to fullfill at least some of the best parts of the dream.
Šodien izrādījās, ka Carefree var arī košļāt. Amerikāņiem ir tādas košļenes (a kā šo vārdu raksta pareizi?). Ko saka Google?
Oficiālā lapa, vēl oficiālāka lapa un, protams, imdb. Un kā nu bez puvušajiem tomātiem?
Viennozīmīgi, ieteiktu šo filmu noskatīties tiem, kas nevar izlemt — doties pieteikties uz kādu realitātes šovu, vai ne (lai gan, ja jau nevar izlemt, tad ar tādu mērķtiecību tur netikt:). Jo tiem, kas ir izlēmuši turp iet, filma būs vienaldzīga un jebkuri iespaidi — krasi subjektīvi.
( Tālāk... )
Renē Dekarts (René Descartes; visnotaļ liels dīvainis, ja man jautātu) reiz paziņoja "Cogito ergo sum" (cik latīņu valoda spēj būt lakoniska...). Sauciet mani par seklu, bet tikai šonakt es tā mazliet nopietnāk aizdomājos par to, kāpēc šis teiciens skaitās viens no veiksmīgākajiem homo sapiens pārākuma argumentiem. Un mazliet saskumu, kad sapratu, cik bieži to citē, neiedziļinoties idejā, kuru nabaga René tajā ir ielicis. Šausmīgi.
:P
A, lūk, tāpēc.
Es, cilvēkiem (klientiem; klienti arī ir cilvēki) labu gribēdams, neuzliku vienam no meila lietotājiem kvotu (ierobežojumu uz pastkastītes apjomu). Neteiksim, ka piemirsu. Kā rezultātā man zvana klients un paziņo, ka tādam un tādam lietotājam neiet e-pasts. Neautorizējās, redzaties, pie pasta servera.
Klikatu klakatu... Un mans pārsteigums i nemaz ne maziņš — 139 MB...
Adminam jābūt ļaunam! Viņam ir visiem jāliek kvotas, pat ja tie (klienti) pretojas. Pat ja tie ir draugi, paziņas, kaziņas! Pretējā gadījumā izraus tevi no mājas sestdienas maigajā pēcpiektdienas nakts atrofijā un teiks, ka nestrādā pasts...
Pardon visiem tiem, kam šis posts ir ķīniešu ābice.
Zippotrikos ir viens gauži labs piešķiltavošanas paņēmiens. Jeb, ja būsim precīzi, piepirkstošanas. Es apkritu, kad ieraudzīju :)
Cilvēki reģistrējas, taisa ierakstus, bet pirmais parasti ir bezjēdzīgs. agressor'am tas ir izdevies jautri. Smikligi.
Sad, sad, sad. Ne atsauces, ne nu kā...