Tikai pirmo dienu pie jūras, bet man jau galva piepamusi. Pusdienu nogulēju ar vēsu dvielīti uz galvas. Aija piešķīra baltu cepurīti.
Tik baltu cilvēku, laikam viņi nav redzējuši, bet mani rudie mati glābj situāciju un saņemu mazliet arī līdzjūtības. Bet nekas, lēnām, pacietīgi un pamazām iegūstu pūļa krāsu.
Aprikozes, persiki, plūmes, vīģes - pievienojās Latvijas lielveikalos nepērkamajiem augļiem.
Uz mazdārziņu lūkojoties sirds sāp par sevi - trekns baziliks un spināti, trīsmetrīgi tomāti, cukini, salāti, gigantiskas selerijes un...ai... Visa ģimene ēd visu vasaru un vēl ziemai iemarinē. Aija sūrojas - viņas pilsētā nav tādam vietas.
Vakar bijām klosterī, apciemojām Aijas draudzeni Filomenu - mūķene no Burundi.
Nesaprotu, no kurienes man uzradies kauns fotografēt?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}