No kurienes manī tas milzīgais vieglprātīgums? Kādreiz biju apdomīga un pareiza - tagad pa gaisu, visu aizmirstu, par visu smejos un, galvenais - pašai interesanti.
Tagad sadzērusies vīnu, jo... nu tur tas negadījums ar Jāni un gribējās vīnu...
Parīt beigsies kasko polise, nevarēju izlemt - pirkt nākamajam gadam vai nē. Šodien apdrošinātāja caur smiekliem jautāja, vai man vēl šaubas, vai vajag kasko. Nē, nē, nekādu šaubu. Turklāt - pētu to savu kasko polisi, nu taču nav atrunāts, ka otrajam negadījumam kaut kas man pašai jāmaksā... Nav jāmaksā! Ja vien noteikumos sīkiem burtiņiem kaut kas citādi ir rakstīts.
Bēeeet, jā, kreņķējos, ka varbūt par Jāņa mašīnas remontu man kaut kas jāmaksā. Nē, tur octas visu maksāšot.
Ai, kāda es... neveikla :)
Ka būtu uzbraukusi kādam citam... vai vismaz policiju būtu izsaukuši...
Un vispār - man nav ko vilkt mugurā.