Veikala puisim jau esmu līdz kaklam apriebusies. Zvanu viņam bieži, vai viņu kontā nav ienākusies naudiņa, jo bankas apliecinātajam maksājuma uzdevumam jamie netic. Nez ar ko viņu konts tik īpašāks par citiem...
Citos jau ap trijiem ieripoja naudiņas.
Apdomāju iespēju par izmisuma uzrīkošanu.

Iztikām bez izmisuma, nauda brīnumainā kārtā tomēr kontā ieskaitījās un jaunulis nu ir mājās.
Tik vien tāds sīkums, kā atmiņas karte jānopērk.
Nu, kāpēc nevarētu visiem kanoniem būt vienādas tās kartes...

Morāle: ja kāds uz ielas dikti skatās uz tevi un smaida, tas nav tas, ko tu domā; visticamāk, tev pakaļa plika, zeķenes velkas pakaļ, izkārušās no bikšu staras, vai trūkst kāda būtiska apģērba gabala. (c) Cālis