Nekādas žēlastības - derdzās man mazās, jaukās, pārspīlēti laipnās būtnītes, kuras cenšas patikt visiem un nonstopā lišķīgi smaida.

Bet lasot Elizabete Gilberta "Ēd, lūdzies, mīli" palieku ēdelīga un domāju - ja padzīvotu Itālijā, es varētu pieņemties svarā un tad būtu tāda pati kā itālietes - maziņa un apaļa.

Vispār gribēju mazliet par vakariņām.
Tātad, nopērk tirgū baziliku, to noskalo, uz dvieļa nosusina, lapiņas saplucina, sastūķē pudelē un uzlej virsū olīveļļu, pudeli aizkorķē un atstāj pāris dienas nostāvēties. Kad atcerās - pakrata to pudeli. Pāri palikušo baziliku ieliek maisiņā un liek saldētavā - ziemā labi garšos. Tad nopērk mozarella sieru, sagriež to šķēlītēs, sakārto uz šķīvja vienas maliņas. Pārējās nokrāmē ar biezi sagrieztiem tomātiem. To visu pārkaisa ar sāli un tad...pārlej ar eļļu, kura nostāvējusies uz bazilika...

...kaut kas labāks vakariņās būs pēc trīs nedēļām un divām dienām...