Spēles ar enerģijām, saprašana par smalkajiem līmeņiem un lietas, kas par to liek domāt.
Šonedēļ esmu ļoti apdāvināta. Lama uzdavināja amuletu - mazu, smaržzālēm pildītu maisiņu, ko vienmēr turēt sev tuvumā. Zinātāji ostīja un sacīja, ka tur esot asafoetida un, iespējams, vēl kaut kas. Baiba savukārt sadāvināja tā paša lamas taisītās mandalas smiltis.
Dāvanas dvēselei.

Šo te rakstīšu, lai neaizmirstu, lai palasoties, atceros, lai nepazūd.
Lama Nīma - patiesībā viņa vārdu izrunā Ņimā, ar uzsvaru uz ā. No tibatiešu valodas tā vārda tulkojums ir "saule". Un katrs lama esot kādas gaismas būtnes, dievības enerģijas kanāla "turētājs". Lūk un lama Nīma ir dievības Taras enerģijas nesējs.
*Tara ir visvairāk godātā sievišķā dievība Tibetā, dažkārt to dēvē par Driolmu. Leģenda stāsta, ka Tara dzimusi no lielā Avalokitešvaras asaras, tai ir dažādas manifestācijas – Baltā, Zaļā, Melnā...
Tai dienā, kas viņu satiku viņš iesvētīja jogas studijas telpas un veica pudžu par godu Tarai...
Viņš mums visiem deva svētību. Kā izrādās Taras mantru bez skolotāja, enerģijas nesēja svētības, atļaujas nav īsti veselīgi skaitīt, vai varbūt tai nav kaut kādā ziņā jēgas (šo nezinu). Ir dzirdēti stāsti, kad bariņam ļaužu, kuri taisījuši Taras mandalu un skaitījuši mantru bez šīs svētības, esot briesmīgas galvassāpes mocījušas, visus.
Es zināju Taras mantru, kad gāju uz mandalu skatīties, tikai tad vēl neko nejutu un arīdzan nesapratu, tagad tas ir citādi.
Vienmēr esmu ar mazliet aizdomām lūkojusies uz cilvēkiem, kuri sajūt enerģijas, jo man viņi ir šķituši tādi...dzejnieki dvēselē...tādi kā mākslinieki...vārcsakot...
Bet es pati arī jūtu, jā, es jutu to no lamas un tagad arī no mantras...es to jūtu!
Darba lauciņš inventarizācijai.