Pati sev atzīstos - bet tas nemaz nav tik vienkārši! - ka visu savu mūžu tieši pēc maiguma visvairāk esmu ilgojusies. Nevis pēc naudas vai slavas, vai atzinības, vai mīlestības, vai pat pēc patiesas ticēšanas. Vienīgi pēc visvienkāršākā maiguma, ar kādu otrs cilvēks tevi ieskauj nevis aiz pienākuma, nevis cerēdams saņemt pretim kaut ko vai pasniegdams to kā aizdevumu, kas būs jāatdod, nevis aiz divkosīgas žēlastības, nevis kārodams ar mīlīgu žestu vispirms apbalvot pats sevi vai palepoties citu priekšā...

...par mirkļiem, kuros rodas tā pilnestības sajūta, piepildījums, kas paliek atmiņā, lai vienmēr zinātu ka tas ir iespējams.